Erdogans: Turcija negrasās piekāpties Grieķijai (1)

Erdogans ar šo brīdinājumu nācis klajā dažas stundas pēc tam, kad Atēnas paziņoja, ka trešdien Vidusjūrā sākas kopīgie Grieķijas, Francijas, Itālijas un Kipras jūras spēku manevri.

"Vidusjūrā, Egejas un Melnajā jūrā Turcija paturēs to, uz ko mums ir tiesības," runā par godu gadadienai kopš uzvaras, ko 1071 gadā Manzikertas kaujā tjurku Seldžuku impērija guva pār Bizantiju, uzsvēra Erdoans.

Pēdējo gadu laikā Manzikertas kaujas gadadiena Turcijā tiek pieminēta ar pieaugošu pompu.

"Mēs neesam metuši aci uz kāda cita teritoriju, suverenitāti vai interesēm, taču mēs neatteiksimies no tā, kas ir mūsu," norādīja autoritārais Turcijas līderis. "Mēs aicinām mūsu partnerus mainīt savu izturēšanos un izvairīties no kļūdām, kas vedīs pie sagrāves."

"Mēs vēlamies, lai ikviens saprastu, ka Turcija vairs nav valsts, kuras pacietību, apņēmību, iespējas un drosmi drīkst pārbaudīt. Ja mēs sakām, ka kaut ko darīsim, mēs to darīsim un esam gatavi par to maksāt," piebilda prezidents.

Jau tā saspīlētās Grieķijas un Turcijas attiecības vēl vairāk nokaitējušas domstarpības par Vidusjūras austrumdaļā atklātajām dabasgāzes iegulām.

Ankara uzskata, ka jūras robežas dabas resursu komerciālai izpētei būtu jānosaka, ņemot vērā vienīgi Grieķijas un Turcijas kontinentālo teritoriju un ignorējot Grieķijai piederošās salas. Savukārt Atēnas norāda, ka Ankaras nostāja ir klajā pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Turcija ignorē gan Grieķijas, gan Eiropas Savienības (ES) aicinājumus nekavējoties pārtraukt gāzes iegulu izpētes darbus apstrīdētajos ūdeņos un desmitajā augustā uz turieni nosūtīja izpētes kuģi "Oruc Reis", ko pavada karakuģi.

Sākotnēji bija plānots, ka izpētes operācija ilgs līdz svētdienai, taču tad tā tika pagarināta līdz ceturtdienai.

Tikmēr Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis trešdien paziņojis, ka Grieķija savā rietumu piekrastē paplašina savus teritoriālos ūdeņus no sešām līdz 12 jūras jūdzēm no krasta.

Viņš piebildis, ka galu galā teritoriālie ūdeņi var tikt paplašināti arī citviet, kur attālums starp Grieķijas un citu valstu piekarsti ir mazāks nekā 24 jūras jūdzes.

Berlīne ES vārdā uzņēmusies starpnieka lomu, cenšoties mazināt spriedzi abu valstu starpā, un otrdien gan Atēnas, gan Ankaru apmeklēta Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

Pēc viņa vizītes abas puses paziņoja, ka esot gatavas dialogam, un ceturtdien un piektdien Berlīnē šo jautājumu paredzēts apspriest ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālā sanāksmē.

Trešdien arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis abas puses uz "desekalāciju" un "dialogu".

"Turcija un Grieķija abas ilgus gadus bijuši svarīgi NATO sabiedrotie," uzsvēris Stoltenbergs. "Mums jārod situācijas risinājums Vidusjūras austrumos, pamatojoties uz sabiedroto solidaritātes garu un starptautiskajām tiesībām."

Tikmēr Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī paziņojusi, ka Parīzes dalība kopīgajos manevros Vidusjūrā ir "signāls", kurš mudina dot priekšroku "dialogam, sadarbībai un diplomātijai".

"Starptautisko tiesību ievērošanai jākļūst par likumu, nevis izņēmumu," tviterī uzsvērusi Parlī, piebilstot, ka Vidusjūra nedrīkst kļūt par "kāda ambīciju rotaļlietu".

Ministres izteikumi kārtējo reizi apliecinājuši, ka Francija ir ieņēmusi stingru nostāju pret Ankaras pretenzijām Vidusjūrā.