Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, lai arī noliedz jebkādu saistību ar interneta atslēgumiem, to dara - ar mērķi apgrūtināt protesta akciju organizēšanu. Ņemot vērā, ka Lukašenko faktiski cīnās par savu “politisko izdzīvošanu”, interneta atslēgšana valstī ir spēle ar ļoti augstām likmēm, vēsta “The Guardian”.
Baltkrievijas iedzīvotāji, kas gatavojas protestēt pret Lukašenko režīmu, faktiski ir nogriezti no ārpasaules. Mobilais internets ir stipri traucēts, savukārt populāras ziņapmaiņas programmas nedarbojas vispār. Demonstrantiem jāmeklē instrumenti, kas ļauj apiet cenzūru un dalīties ar ziņām, ko viņi internetā ir atraduši.
Lukašenko centienos apslāpēt pret viņu vērstos protestus ir ārkārtīgi rets piemērs mūsdienu Eiropā, kad valsts vadītājs apzināti atslēdz pieeju internetam, lai šķietami nomierinātu protesta kustību.
Interneta trūkums ir atstājis protestējošos sava veida informācijas vakuumā. Populāras neatkarīgās ziņu saites, to vidū “Tut.by” un “Naviny”, pārsvarā tiek turētas slēgtas un nepieejamas Baltkrievijas iedzīvotājiem. Tiesa gan, no ārzemēm šīm lapām var piekļūt bez problēmām. Kā galvenais medijs Baltkrievijā dominē televīzijas ziņas, kuru saturs lielākoties ir valdībai ļoti draudzīgs.
“Tik ilga interneta blokāde ir kas iepriekš nepieredzēts,” saka Katjarina Šmatsina, kas ir Baltkrievijas stratēģisko pētījumu institūta pārstāve. Viņa norāda, ka arī iepriekšējos gados lielāku protestu laikā ir bijuši gadījumi, kad tiek atslēgts internets, taču tas nav noticis tik lielos apmēros. Otrdien valstī sāka cirkulēt neapstiprinātas baumas par to, ka nākamais valdības solis varētu būt pilnīga interneta un telefonsakaru atslēgšana.
Laikā, kad cilvēki nespēj sazināties, protestu kustības lielākoties ir paļāvušās uz “Telegram” kanāliem, kā arī citiem rīkiem, kas bez problēmām darbojas ārzemēs. Tiek norādīts, ka tieši informācija par protestiem, kā arī jaunākās ziņas ir tās, kas interneta blokādē tiek bloķētas vispirms.
Lielākais “Telegram” kanāls ir “Nexta”, kam ir vairāk nekā 1,15 miljoni abonentu. Šajā kanālā tiek publicēti jaunākie video no protestu akcijām, kā arī ir iespējams uzzināt par jauniem protestiem, kur un kā tie notiks. Otrdienas vakarā kanāla lasītāji varēja redzēt aicinājumu “septiņos vakarā pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem un ieņemt Minskas ielas – paralizēt pilsētu!”.
Opozīcijas prezidenta kandidātes Svetlanas Tihanovskas sabiedrotie norāda, ka neatzīs vēlēšanu rezultātus, jo vēlēšanu un vēlāk arī balsu skaitīšanas laikā bija vērojama krāpšanās. Opozicionāri pauž, ka interneta blokāde faktiski liedz virtuāli koordinēt savu darbību.
“Viņi to ir darījuši ar nodomu, lai cilvēki nevarētu publicēt nekādu informāciju un uzzināt, kas patiesībā notiek Baltkrievijā,” sacīja Tihanovskas sabiedrotā Veronika Cepkalo. Pirmdien viņa devās uz Minsku, kur, pēc viņas vārdiem, nebija iespējams sazināties ne ar Tihanovsku, ne ar opozīcijas štāba koordinatori Mariju Kalesņikavu.
“Nav interneta. Kaut ko var sasniegt, izmantojot VPN. Taču arī telefonsakari tik tikko strādā,” teica Cepkalo.
Interneta blokādes laikā cietuši ir arī parastie uzņēmumi – sākot ar IT sektoru, beidzot ar tūrismu. Kādas viesnīcas Minskā recepcijas darbiniece uz jautājumu, vai viesnīcā ir pieejams internets, ar smiekliem atbildēja, ka “interneta nav ne tikai viesnīcā, bet arī visā valstī”.
Minskā bāzētās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Human Constanta” pārstāve Jana Gončarova sacīja, ka valdība jau jūlijā sākusi izmēģināt interneta atslēgšanu. Tas gan noticis divas reizes, divās naktīs valsti pilnībā atslēdzot no globālā tīmekļa. Varasiestādes ir vērsušās arī pret populāriem VPN servisiem, kā arī Baltkrievijā ļoti populāro rīku “Psiphon”, kas ļauj apiet cenzūru internetā.
Interneta atslēgumus īsteno valsts sakaru kompānija “Beltelecom”, kā arī valsts Nacionālā datu apmaiņas centra darbinieki, pauž Gončarova. Mobilie operatori ir nākuši klajā ar atvainošanos par traucētajiem pakalpojumiem, norādot, ka “šie notikumi ir notikuši tādu iemeslu dēļ, ko mēs nekādi nevaram kontrolēt”.
Vienā no Baltkrievijas mobilajiem operatoriem tiek atklāts, ka šāda situācija ir kas nebijis. “Mēs esam šokā par to, kas notiek. Sākotnēji tika ziņots, ka blokādes turpināsies līdz 14. augustam. Mēs neko izdarīt nevaram – mums vienkārši pateica, ka tā notiek un viss.” Lukašenko publiski gan ir noliedzis jebkādu savu vai valdības saistību ar interneta blokādi. Pēc viņa vārdiem, pie vainas ir DDoS uzbrukumi no ārvalstīm, taču – šiem faktiem nav pierādījumu.
Interneta blokāde ir mainījusi veidus, kā protestētāji dalās ar informāciju lietotnē “Telegram”. Jāpiebilst, ka šī lietotne ir bloķēta arī Krievijā. Mainot IP adreses, protestētāji piekļūst informācijai, kas tiek publicēta kanālos “Nexta”, “Belamova” (340 000 abonentu), kā arī kanālā “My Belarus”.
Blogeri tāpat dalās ar foto un video no protestiem, nopludina materiālus par atklātu krāpniecību balsu skaitīšanas laikā, koordinē demonstrācijas, to vidū, nosakot laiku un vietu, kur protestējošajiem tikties. Ja lasītājiem izdodas tikt tīmeklī, ar viņi var iesniegt savus veidotos materiālus.
“Pašlaik varu teikt, ka mums ļoti nozīmīgs informācijas kanāls, kur nereti var būt arī neapstiprināta informācija, uz ko īpaši paļauties nevar, ir tieši “Telegram” kanāli, kā “Nexta”. Ir vairāki neatkarīgie mediji un TV kanāli, kā, piemēram, “Belsat”, kas arī savus materiālus publicē “Telegram” kanālā,” teica Šmatsina.
Viens spilgts piemērs ir pirmdienas notikumi. Minskā kādā dzīvoklī centās iekļūt milicijas specvienības, un tas tika nofilmēts un ielikts “Telegram”. Tur parādījās viltus informācija, ka Minskas ielās jau ir ieradušies Krievijas policijas nemieru apkarošanas spēki. Protestētāji šo viltus ziņu atspēkoja ar tekstu: “Lukašenko neinteresē mūsu valsts. Viņu interesē tikai un vienīgi vara, ko viņš nevēlas dalīt ne ar vienu citu, pat arī ne ar krieviem.”
