Kāpēc Lukašenko saka, ka pret Baltkrieviju tiek gatavots uzbrukums? (50)

Politiskās riska analīzes un publicistikas kompānijas Dow Jones pētniece Anna Barabana intervijā norāda, ka Lukašenko labi spēlē hokeju un ir labs akrobāts. Viņš regulāri maina savus sabiedrotos un ienaidniekus. Eksperte atgādina, ka protestu sākumā viņš neoficiāli vainoja Krieviju to izraisīšanā, jo arestēja aptuveni 33 Krievijas privātajai militārajai kompānijai piederošus militāristus. Vēlāk viņš valsts nedienās sāka vainot Čehijas Republiku un ES kopumā.

Lukašenko ir izdevīgi visu laiku meklēt ārējā ienaidnieka tēlu, lai novērstu uzmanību no iekšējām problēmām un vairāk saliedētu iedzīvotājus atbalstā varai. Barabana saka, ka prezidentam pagaidām lieti noder tas, ka daļa no Baltkrievijas sabiedrības atceras padomju laikus, jo tad NATO bija ienaidnieks Nr.1. Tomēr Lukašenko teikto nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert nopietni, un lielākā Baltkrievijas sabiedrības daļa to vēro kā izrādi.

Līdzīgās domās ir arī Belsat TV žurnālists Zmicers Mickevičs. Viņš uzsver, ka Lukašenko teiktais izskatās vienkārši nožēlojami un baltkrievu tauta viņa teikto izsmej gan internetā, gan arī citur. Tomēr eksperts arī norāda uz vēl kādu iespējamu iemeslu Lukašenko teiktajam. Viņaprāt, NATO draudu bubulis varētu būt domāts arī Vladimiram Putinam. Lukašenko cenšas parādīt, ka ir vienādās domās ar Krieviju par reģiona drošības izaicinājumiem, un līdz ar to – uzsvērt nepieciešamību aktīvāk viņu atbalstīt.

Floridas Dienvidu universitātes profesore Tatjana Kulakeviča šajā kontekstā arī atgādina, ka Kolektīvās drošības līguma organizācija, kuras dalībvalstis ir arī Baltkrievija un Krievija, nevar sniegt palīdzību tad, ja kāda no dalībvalstīm nesaskaras ar ārēju militāru apdraudējumu. Šādu viedokli raidījumā «Pasaule kabatā» pauda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Vai Putins šai retorikai tic? Krievijas loma konfliktā

Kulakeviča atbild noraidoši. Līdzīgi kā Barabana, viņa atgādina, ka Lukašenko ārējā ienaidnieka tēlu ir meklējis visu laiku un Putins šai pieejai «redz cauri». Lukašenko nevar rēķināties ar Krievijas militāru palīdzību. Gluži pretēji – Putins ir ieinteresēts, lai situācija Baltkrievijā norimtos un starp Lukašenko un protestētājiem notiktu dialogs. Šim dialogam gan ir nosacījums – valstij ir jāpaliek Krievijas ietekmes sfērā. Eksperte pieļauj, ka Krievija eventuāli varētu konfliktā spēlēt mediatora lomu, jo protestētāju izveidotā Koordinācijas padome ir paudusi, ka tā neiebilstu pret scenāriju, kura ietvaros Kremlis piespiestu Lukašenko sākt sarunas.

Barabana šajā kontekstā norāda, ka Putins nav bijis laimīgs par Lukašenko neseno izgājienu, kura ietvaros viņš lidoja helikopterā un pilnā kaujas ekipējumā ar AKS-74U rokās sauca baltkrievu tautu par žurkām. Putins esot draudējis samazināt Lukašenko sniegto finansiālo palīdzību. Mickevičs pat pieļauj, ka Putins varētu gaidīt līdz ekonomiskās krīzes sākumam Baltkrievijā šā gada rudenī un tad spert kādus tālākus soļus.

Vai Lukašenko izgājiens ar šaujamieroci AKS-74U ir saistīts ar teikto, ka pret Baltkrieviju tiek gatavots uzbrukums?

Barabana pieļauj, ka kaut kāda zināma sasaiste varētu būt, jo viņš ar šo gājienu mēģināja izrādīt savu spēku un to, ka nav gatavs piekāpties nekādu draudu priekšā. Respektīvi – Baltkrievija ir gatava cīnīties gan pret iekšējiem, gan ārējiem ienaidniekiem un pat valsts prezidents var turēt rokās automātu. Viņš gan esot pamatīgi izgāzies, jo Baltkrievijas iedzīvotāji jautājuši – kāpēc gan tautas «ievēlēts» prezidents vēlas uz to atklāt uguni? Kāpēc ierocis tika izsniegts arī viņa nepilngadīgajam dēlam Nikolajam? Kāpēc Nikolajs valkāja ekipējumu, kurš izskatījās aizdomīgi līdzīgs tam, kāds tiek ražots NATO valstīs?

Kāda varētu būt situācijas tālākā attīstība?

Mickevičs uzskata, ka protesti noteikti turpināsies. Pagaidām Baltkrievijas varas iestādes nevēlas iesaistīties sarunās un atkāpties no amata. Tas savukārt nedod iemeslu atkāpties arī protestētājiem. Tie pagaidām var izpausties vairākos veidos, taču, visticamāk, turpināsies streiki Baltkrievijas rūpnīcās. Pēdējās dienās redzam, ka streikiem pievienojas arī strādnieki citās, iepriekš nestreikojošās rūpnīcās. Visticamāk, kādu brīdi turpināsies kaut kas līdzīgs Pirmajā pasaules karā notikušajam pozīciju karam – katra puse sēž savos ierakumos, bet neviena no tām nespēj gūt pārsvaru.