Pētījums: sapņi ir realitātes turpinājums

Antīkajās civilizācijās tika uzskatīts, ka sapņiem ir reliģiska vai pārdabiska izcelsme, tomēr modernajā sabiedrībā mēs tomēr cenšamies sapņus analizēt no realitātes perspektīvas, meklējot jēgpilnas saiknes starp sapņiem un reālās dzīves pieredzēm. 

“Pētnieki ir vairākas reizes snieguši spēcīgu atbalstu tam, ko miega zinātnieki sauc par “sapņu turpinājuma hipotēzi”: lielākā daļa sapņu ir turpinājums tam, kas notiek mūsu ikdienas dzīvē. Izrādās, ka ikdienas dzīvei ir liela ietekme uz sapņiem (trauksme dzīvē, piemēram, noved pie negatīviem sapņiem un otrādi),” skaidroja pētnieki. 

Šīs psiholoģiskās teorijas radušās jau Zigmunda Freida laikā, kurš sprieda par sapņu apslēpto nozīmi, kas varētu tikt atklāta cilvēka reālās dzīves kontekstā. Mūsdienās terapeiti cenšas palīdzēt saviem pacientiem interpretēt to sapņus, meklējot pavedienus, simbolus un struktūras, kas varētu būt saistītas ar pacienta ikdienas dzīvi. 

Viena no atzītākajām sapņu interpretācijas sistēmām ir tā saucamā Hola un van de Kāsla sistēma, kurā sapņi tiek kodēti pēc tēliem, kas tajos parādās, to attiecībām un citiem konceptiem. Tiesa, ir viena problēma ar šo sistēmu, proti, lai manuāli identificētu vajadzīgos elementus sapņos, var būt nepieciešams ilgs un lēns process. Tieši tāpēc zinātnieki tagad meklē algoritmiskus veidus, kā šo uzdevumu padarīt automātisku. 

Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, pētnieku komanda izstrādāja jaunus veidu, kā to panākt. Vienā no tiem pētnieki izanalizēja 24 tūkstošus sapņu no gigantiskas publiskās datubāzes “DreamBank”. 

“Mēs radījām rīku, kas automātiski novērtē sapņus, lietojot plaši izmantoto Hola un van de Kāsla sapņu analīzes metodi,” stāstīja pētnieki. 

Pētnieku komandas sapņu apstrādes rīks vienkāršo Hola un van de Kāsla sistēmu, izanalizējot sapņu ziņojumus un koncentrējoties uz tēliem, to attiecībām un emocijām tajos. 

“Šīs trīs dimensijas tiek uzskatītas par vissvarīgākajām sapņu interpretācijā. Tās tiek definētas, kā sapņu scenārija mugurkauls: kādi tēli bija sapnī, kādas darbības tie veica un kādas emocijas radās,” skaidroja pētnieki. 

Kad zinātnieki salīdzināja automātiskās sistēmas iegūto iznākumu ar sapņu ekspertu manuālām piezīmēm par tiem pašiem sapņu ziņojumiem, rezultāti sakrita trīs ceturtdaļās gadījumu. Lai arī tas nav ideāls iznākums, tomēr daudzsološs.  

Pētnieki arī atklāja pierādījumus, kas atbalsta turpinājuma hipotēzi, proti, to, ka sapņi ir mūsu ikdienas dzīves turpinājums. 

Ar pētnieku analīzes rezultātiem ir iespējams iepazīties šeit.