/nginx/o/2020/08/28/13303694t1h8a04.jpg)
Daudzi domā, ka diendusa ir pilnīgi nekaitīga nodarbe, tomēr tagad zinātnieki parādījuši, ka viss atkarīgs no tās garuma, proti, gulēt nevajadzētu vairāk par stundu, rakstīts zinātnes izdevumā "Science Daily".
“Diendusas ieturēšana ir plaši sastopama lieta visā pasaulē un parasti tiek uzskatīta par veselīgu ieradumu. Ierasts uzskats ir tāds, ka diendusa uzlabo darbaspējas un nosedz tā saucamo “miega parādu”. Mūsu pētījumā šie uzskati ir pārskatīti,” komentēja pētnieki.
Iepriekšējā pētījumā par saikni starp diendusu un nāvi vai sirdskaitēm atklāja konfliktējošus rezultātus. Turklāt tur netika ņemts vērā, cik ilgi cilvēks guļ naktī.
Jaunajā pētījumā ir apkopoti pieejamie pierādījumi, lai noteiktu attiecības starp diendusu un nāvi vai sirdskaitēm. Kopumā pētījumā iekļauti dati par 313 651 tūkstoti dalībnieku no 20 atsevišķiem pētījumiem. 39% dalībnieku mēdza gulēt diendusu.
Analīzē atklājās, ka ilgas diendusas (vairāk nekā 60 min) asociējas ar 30% lielāku priekšlaicīgas nāves risku un 34% lielāku sirdskaišu risku nekā diendusas negulētājiem. Kad vērā tika ņemts arī nakts miegs, ilgas diendusas riskantas bija tikai tiem, kuri naktī gulēja vairāk par sešām stundām.
Kopumā jebkura ilguma diendusas bija saistītas ar 19% lielāku priekšlaicīgas nāves risku. Šī saikne izteiktāka bija sievietēm.
“Pētījuma rezultāti liecina, ka īsākas diendusas (mazāk nekā 30 minūtes) var uzlabot sirds veselību cilvēkiem, kuri guļ slikti naktīs,” piebilda pētnieki.
Iemesli, kāpēc diendusa tā ietekmē organismu, nav īsti skaidri, tomēr dažos pētījumos noskaidrots, ka garas diendusas ir saistītas ar lielāku iekaisuma risku, kas var novest pie sirds veselības problēmām. Citos pētījumos savukārt diendusa saistīta ar augstāku asinsspiedienu, diabētu un sliktu fizisko veselību kopumā.