Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

Par seksu WC pirmajā randiņā: tas bija neērti, bet labākais sekss manā dzīvē!
Vīrieša pieredze

FOTO: depositphotos.com

Kurš ir izdomājis, kā jādara un kā ir pareizi? Cilvēki skatās uz pasauli, uzstādot kaut kādas barjeras, robežas, paši iesloga sevi kaut kādā cietumā. Kāds blogeris Aleksandrs atklāj savu nostāju par seksu pirmajā randiņā.

Interesanti, ko domā tu? Tas ir pieņemami vai nosodāmi?

"Kad eju ar meiteni uz pirmo randiņu, protams, negaidu, ka tajā pašā dienā viņa kļūs mana. Dvēseles dziļumos loloju šādas cerības, bet bez fanātisma.

Tas, ko vēlos patiesībā, ir kaisle un emocijas.

2

Un ne vienmēr runa ir tieši par seksu - var meiteni paņemt aiz rokas tā, ka galva griežas, kā arī paskatīties acīs un saprast, ka vēlies viņai sekot līdz pat pasaules malai.

Tomēr kaisli atrast ir grūti. Visi kaut ko no sevis iedomājas, izliekas pieklājīgāki, nekā ir patiesībā, ir pārāk pareizi un piekopj kaut kādas uzvedības normas, ko ir uzlikusi sabiedrība.

2

Mani vienmēr ir izbrīnījušas šīs atrunas: "Es pirmajā randiņā neskūpstos", "Ir triju randiņu likums, un tikai tad ir iespējama tuvība" vai "Es nevaru visu nakti staigāt ar tevi mēnessgaismā - man jāgatavojas sesijai".

Kurš ir izdomājis, kā jādara un kā ir pareizi? Cilvēki skatās uz pasauli, uzstādot kaut kādas barjeras, robežas, paši iesloga sevi kaut kādā cietumā.

2

Un tas neizpaužas tikai attiecībās, bet visur! Cilvēki nepieļauj domu, ka var, piemēram, pēkšņi mainīt profesiju un nodarboties ar ko pilnīgi citu - ar to, kur ir viņa sirds un dvēsele. Piemēram, pamest nemīlamu vīru vai aizbraukt uz Bali, nekad vairs neapmeklēt mūzikas skolu, bet sākt nodarboties ar alpīnismu. Izdarīt kaut ko jaunu, negaidītu un neprātīgu!

Vairums cilvēku nepaplašina redzesloku un neskatās uz dzīvi no putna lidojuma. Mūsu dzīve ir daudzpusīga, un jāsaprot, ka var doties ne tikai uz priekšu vai atpakaļ, bet arī pa kreisi un pa labi, palēkties, pietupties, paskriet vai līst uz vēdera.

FOTO: Depositphotos

Es vienmēr pieņemu lēmumus ar sirdi, tāpēc ka prāts meklē izdevīgumu, bet sirds tiecas pretim laimei.

Es nezinu, kas ir pareizi, kas nav, ko drīkst un nedrīkst, vēl jo vairāk - man gar to nav nekādas darīšanas, taču es skaidri zinu, kas ir vajadzīgs man. Ne man, ne sabiedrībai, ne vecākiem, ne priekšniekam - bet man pašam.

2

Tā ir mana dzīve, un es vismazāk vēlos, lai kāds gudrs "onka" ar sirmu bārdu lasītu man lekciju: pirmajā randiņā skūpstīties ir slikti, iepīties avantūrās - riskanti, septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez.

Kamēr es te filozofēšu, paies visa dzīve. Un kas paliks? Kādas atmiņas? Kā es visu dzīvi sekoju citu noteikumiem? Apbēdināju sevi, lai tikai kāds par mani nepadomātu sliktu?

Vienmēr atradīsies kāds, kurš par tevi padomās sliktu un nosodīs, arī tad, ja tev būtu eņģeļa spārni.

2

Pašas spilgtākās atmiņas man vienmēr bijušas saistītas ar neprātībām. Tieši tās padara mūsu dzīvi košāku, patiesāku, emocijām bagātāku un piesātinātāku.

Reiz mēs ar meiteni sēdējām kafejnīcā. Šķiet, tas bija mūsu pirmais randiņš. Kaut ko pasūtījām no ēdienkartes, runājāmies, un tad viņa teica: "Es tevi ļoti vēlos. Iesim uz tualeti." Oho! Tas bija tik negaidīti un fantastiski, kas es, pats par sevi saprotams, paņēmu viņu aiz rokas un vedu sev līdzi.

Tas pat nebija pārāk estētiski. Diezgan neērti un šauri. Nekādu prelūdiju, erotiskas veļas, aromātisku sveču, zīda palagu. Taču, velns parāvis, tas bija labākais sekss manā dzīvē!

2

To es ļoti labi atceros vēl šodien, jo emocijas bija graujošas, un kaisle - neprātīga!

Kopš tās reizes ir pagājuši trīs gadi, bet es to joprojām atceros. Žēl, ka ar to meiteni mums nekas nopietns tā arī neizveidojās. Laikam tāpēc, ka mēs toreiz abi bijām precējušies, bet tas jau ir cits stāsts...

FOTO: Pexels

Ja man būtu ienācis prātā toreiz viņai pateikt "nē", es neko tādu nebūtu piedzīvojis, jo "es esmu pieklājīgs vīrietis un nenodarbojos ar seksu publiskajās tualetēs!" Es tik daudz ko būtu palaidis garām! Tik daudz ko nebūtu sajutis! Tā arī būtu palicis savā iekšējā cietumā, savā kūniņā citu uzspiestu standartu un noteikumu dēļ.

Kāda jēga tad vispār dzīvot, ja neļaujies vēlmēm? Vai tad vecumdienās būs ko atcerēties?

2

Es ļoti mīlu emocijas. Nevaru iedomāties bez tām savu dzīvi! Sadoties rokās, ļauties fantāzijām, staigāt mēnessgaismā, skūpstoties līdz rītam, sakožot lūpas tā, līdz asinīm,  kaisles dēļ, rakstīt dzeju, smieties un ķiķināt par stulbiem jokiem, apskauties, visiem redzot, un vienkārši baudīt vienam otru!

Man pat nav jautājumu, vai jau pirmajā randiņā ir iespējams sekss! Kaut pēc desmit minūtēm, ja vien starp cilvēkiem rodas kaisle! Kāpēc ne? Nav nekādu noteikumu - drīkst visu!

Ko tu par to domā?

Raksta avots: kleo.ru

Uz augšu
Back