Šī gada 18.augustā Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs aizvien bija neaizpildītas vismaz 150 pedagogu vakances, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.
Bašķere stāstīja, ka pilnīgi visas brīvās pedagogu vakances IZM datu bāzē nav pieejamas, jo aizvien notiek potenciālo darbinieku intervēšana un darba attiecību slēgšana. Bašķere solīja, ka septembra pirmajās nedēļās Valsts izglītības informācijas sistēmā būs pieejami krietni precīzāki dati par brīvajām pedagogu vakancēm.
Lai apzinātu situāciju, IZM lūdza pašvaldības, pašvaldību izglītības pārvaldes un speciālistus iesniegt datus par katras pašvaldības pārziņā esošās skolas brīvajām vakancēm. Pēc Bašķeres paustā, līdz 18.augustam saņemta atbilde no 55 no kopumā 87 pārvaldēm.
IZM iegūtie dati liecina, ka
īsi pirms mācību gada sākuma skolās trūkst 474 skolotāju, tomēr Bašķere uzsvēra, ka šie dati uzskatāmi par aptuveniem.
No iegūtās informācijas esot secināms, ka 12 pašvaldībās nav brīvu pedagogu vakanču, taču esot piecas pašvaldības, kurās meklē vairāk nekā 20 pedagogus.
Kopumā reāli trūkst 474 skolotāji, bet IZM pārstāve informēja, ka ne visas vakances ir par pilnu slodzi.
Tās, iespējams, ir tikai par divām, sešām vai 10 darba stundām. "Šādas vakances ir nereāli aizpildīt, jo tad skolotājam būs maza slodze un zems atalgojums," pauda Bašķere, uzsverot, ka būtu pareizi, ja izglītības iestāde mēģinātu pārstrukturēt savus iekšējos resursus skatoties, vai kādam skolotājam gadījumā nav papildu kvalifikācija, lai pārņemtu šīs dažas stundas, vai potenciāli uzrunāt kādu iegūt šo papildu kvalifikāciju.
Tāpat zināms, ka no šī skaita vismaz 150 vakances ir pirmsskolās, tomēr tur lielākā daļa vakanču esot uz pilnu slodzi vai puslodzi, teica Bašķere. Pēc viņas paustā, tā pašlaik esot lielākā problēma, jo pirmsskolās pedagogu trūkst katru gadu. Viņa skaidroja, ka, strādājot ar tik maziem bērniem, ir liela atbildība, pietiekami gara diena, augsta slodze, kā arī, visticamāk, neatbilstošs atalgojums, kā rezultātā uz šīm vakancēm piesakās mazāk.
Savukārt, runājot par atsevišķiem mācību priekšmetiem, Bašķere pastāstīja, ka
visvairāk skolotāju trūkst matemātikā un latviešu valodā.
Viņa minēja, ka šie ir priekšmeti ar lielu slodzi jeb daudz darba stundām. Pēc IZM iegūtās informācijas esot secināms, ka visvairāk vakanču ir tieši lielajās pilsētās, ko skaidro ar augsto skolēnu skaitu. Piemēram, lielākās skolās, visticamāk, esot nepieciešami trīs līdz četri matemātikas skolotāji, tāpēc, tiklīdz esošajiem pedagogiem ir virs 30 darba stundām, izveidojas jauna vakance.
Bašķere stāstīja, ka ir iespējams nodarbināt arī jau esošos skolotājus, piemaksājot par papildu pienākumiem, vai arī meklēt jaunu skolotāju. Viņasprāt, šo jautājumu skolu direktoriem nereti ir iespējams atrisināt no jau esošajiem resursiem.
Vienlaikus IZM pārstāve klāstīja, ka līdz šim iegūtie dati liecina, ka
zināma trauksme ir attiecībā uz atbalsta personālu - logopēdiem, psihologiem, sociālajiem pedagogiem un citiem.
Tā, piemēram, zināms, ka pirmsskolās trūkst ap 13 slodzēm, savukārt vispārējā izglītībā -apmēram 25 slodzes.
Viņa uzsvēra, ka katram skolas direktoram pedagogu nokomplektēšanas jautājums pirms 1.septembra ir ļoti satraucošs, tomēr tā ir viņu atbildība. Viņasprāt, skolu vadītājiem jāstrādā pie cilvēkresursu plānošanas un jāmeklē visi iespējamie risinājumi, ko, pēc viņas paustā, direktoriem vienmēr izdodas atrast.
