Latvijas skolās atkal jaunumi - sākas kompetenču pieejā balstītā izglītība (21)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: 1.Septembra noskaņas galvaspilsētā
Foto: 1.Septembra noskaņas galvaspilsētā Foto: Jānis Škapars/TVNET

No šī mācību gada Latvijas skolās pakāpeniski sāks ieviest jauno mācību saturu un pieeju atbilstoši jauniem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem.

Projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi piecu gadu laikā ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un mācību pieeju bērniem un jauniešiem vecumā no 1,5 gadiem līdz 12.klasei, kas nodrošina mūsdienās vajadzīgās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Stundu skaita sadalījums

Jaunais saturs paredz, ka kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpat skolai paredzētas tiesības mainīt stundu skaitu 10%. Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzsvēra, ka šīs izmaiņas dod iespēju skolām ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā.

Savukārt skolēni vidusskolā aptuveni 30% mācību laika, visvairāk 12.klasē, varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē -

mācīties tos padziļināti un apgūt brīvas izvēles specializētos kursus.

Otrā svešvaloda jau no 4.klases

Būtiskākās izmaiņas stundu sarakstā pamatizglītībā paredz, ka no 4.klases tiks ieviesta otrā svešvaloda, kas pašlaik ir no 6.klases. Vienlaikus apvienota un kopā tiek mācīta Latvijas un pasaules vēsture, izveidots jauns mācību priekšmets "Teātra māksla", kā arī jauna - tehnoloģiju mācību joma, kurā ietilpst sekojoši mācību priekšmeti - 1. līdz 9.klasei būs dizains un tehnoloģijas, kā arī datorika, savukārt no 7.klases sāks mācīt inženierzinības.

Vēl vidusskolā būs iespēja apgūt tādus kursus kā datorika, dizains un tehnoloģijas pamata vai augstākajā līmenī, kā arī programmēšana pamata vai augstākajā līmenī. Tāpat papildināta ir veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma.

Jaunumi vērtēšanā

Jaunumi būs arī vērtēšanā, proti, 4.-12.klasē tā saglabājas kā līdz šim 10 ballu skalā, bet 1.-3.klašu skolēniem vērtējums turpmāk tiks izteikts četros apguves līmeņos attiecībā pret sasniedzamajiem rezultātiem - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis vai apguvis padziļināti.

Valsts pārbaudes darbi jeb eksāmeni atbilstoši pilnveidotajam saturam būs jākārto tikai pēc tam, kad skolēns būs pēc jaunā standarta mācījies pilnu izglītības posmu - 2020.gadā.

Vienlaikus jaunais mācību saturs no šodienas tiks ieviests arī visās profesionālās izglītības iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iepriekš skaidroja, ka jaunais standarts piedāvās izvēles iespējas atbilstoši katra profesionālās vidējās izglītības iestādes audzēkņa interesēm. "Jaunietis varēs pabeigt profesionālās vidējās izglītības programmu 3,5 gados, varēs iegūt profesionālo kvalifikāciju un iesaistīties darba tirgū," skaidroja ministrijā.

Plānots, ka ceturtā kursa audzēkņiem būs iespēja izvēlēties apgūt padziļinātus kursus augstākajā mācību satura apguves līmenī, lai sagatavotos studijām augstskolā. Profesionālās izglītības iestādēm būs jāpiedāvā vismaz divi kursi augstākajā līmenī, tādējādi nodrošinot nozares un reģiona vajadzībām saistošas un specializētas izglītības programmas.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standarta, jaunais standarts veidots pēc citiem principiem, klāstīja IZM. Obligātais saturs tiek sadalīts pamatdaļā un mainīgajā daļā, kas aptver profesiju standartos vai profesionālās kvalifikāciju prasībās noteiktās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences atbilstoši profesijai.

Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas pamatdaļa ir 70% apmērā no izglītības programmas apjoma, bet mainīgā daļa ir 30% apmērā no izglītības programmas apjoma.

Jaunais regulējums, pēc IZM sniegtās informācijas, arī paplašina modulārās izglītības pieejas īstenošanu, tajā skaitā ļaujot novērtēt katra audzēkņa sasniegto. Jaunietim būs iespēja saņemt oficiālus apliecinājumus par apgūtajiem moduļiem, kas varētu būt nepieciešams, ja mācības bijušas pārtrauktas, vai arī, ja mācības tiek turpinātas citā izglītības iestādē.

Skolām būs arī iespēja piedāvāt "izlīdzinošos kursus", lai varētu izvērtēt katra audzēkņa zināšanu līmeni un piedāvāt kvalitatīvu profesionālās vidējās izglītības programmas piedāvājumu, kas atbilst konkrētā jaunieša zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm.

Pašlaik uzskatāms, ka lielākā daļa jeb 82% skolu plāno īstenot mācības klātienē, savukārt 18% skolu - kombinētā veidā.

Arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.

Modeļi ir vairāki

IZM iepriekš norādīja, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.

Vienlaikus, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem.

Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un pasākumos. Iepriekš VISC vadītājs Catlaks skaidroja, ka šis modelis paredz, ka 1.-6.klase aizvien mācās klātienē, taču 7.-12.klasei 40-60% mācības var tikt organizētas attālināti un tikpat klātienē.

Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60-80% mācību procesa var nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20- 40% attālināti. Augstskolās šī proporcija esot atkarīga no studiju programmas specifikas.

Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.-12.klasei organizē tikai attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi. Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo personu dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies pie attālinātām mācībām.

Komentāri (21)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu