Dolārs kļuvis par pārvērtētāko valūtu pasaulē. Ko tas nozīmē eiro? (32)

Finanšu jomā sava veida drošības līdzeklis vienmēr ir bijis zelts, Japānas jena un ASV dolārs. Arī pēc grūtākiem laikiem finanšu tirgos un pēc ekonomiskajām krīzēm šo līdzekļu vērtība turpina pieaugt, jo investori meklē iespējas, kā izvairīties no zaudējumiem.

Šovasar zelts tik tiešām ir ļoti drošs – tas ir sasniedzis jaunus vērtības rekordus un sagaidāms, ka vērtības pieaugums turpināsies arī rudenī.

Kas attiecas uz ASV dolāru, tas ir bijis uzticams drošības līdzeklis pēdējos vismaz deviņus gadus. Tomēr martā, kad visu pasauli sāka pārņemt Covid-19 pandēmija, daudzi analītiķi bija pārsteigti, cik patiesībā trausls izrādījās dolārs. Tā vērtība sāka mazināties, un tas lika noprast, ka līdz šim dolārs ir bijis pārvērtēta valūta.

Kopš marta ASV dolāra vērtībai ir negatīvas tendences. Lēnām, bet pārliecinoši dolārs zaudē savu vērtību attiecībā pret citām valūtām. Tas skaidrojams ar ASV tirdzniecības politiku pret citiem globālajiem spēlētājiem un sabiedrotajiem, tādējādi, salīdzinot ar martu, pusgada laikā dolārs ir zaudējis 10% no savas vērtības.

Dažādi vērtējumi

Otrdien dolāra vērtība nokritās līdz pēdējo divu gadu zemākajai atzīmei, iezīmējot vēl citas problēmas – investori arvien mazāk izvēlas veikt darījumus dolāros, izvēloties citas valūtas. Tas liecina, ka investoriem nav pārliecības par to, vai dolārs saglabās savu vērtību arī turpmāk.

Starptautisko norēķinu bankas dati liecina, ka ASV dolārs ir pārvērtētākā lielā valūta pasaulē. Tas ir noskaidrots, pamatojoties uz tirdzniecības svērtajiem skaitļiem, kuros ņemti vērā valstu relatīvie tirdzniecības atlikumi. Tas parāda, ka valūta tiek novērtēta aptuveni par 16% labāk, nekā tai vajadzētu būt, salīdzinot, piemēram, ar eiro, kā arī ņemot vērā pirktspējas paritātes datus.

“Brandywine Global Investment Management” pārstāvis Džeks Makintairs uzskata, ka “dolārs ir bijis pārvērtēts jau ilgāku laiku un pašreizējā situācija var būt katalizators tam, ka dolāra burbulis beidzot sprāgst”.

Viņš sacīja, ka politika vai ekonomiskais šoks ātri var mainīt pārvērtētas valūtas trajektoriju, un pašlaik “tieši tā arī izskatās, jo pandēmijas dēļ ASV ekonomika piedzīvo lielu kritumu, un uz to reaģē arī dolārs”.

Covid-19. Kas vēl?

Līdz šim lielāko triecienu dolāra vērtībai ir devusi globālā pandēmija, kas ir likusi valdībai un centrālajai bankai pieņemt neordinārus lēmumus. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ASV ekonomikā ir iepludinājusi vairāk nekā trīs triljonus dolāru, cenšoties apturēt bezdarba pieaugumu un lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, kas cietuši no karantīnas sekām. Rekordlielie stimulēšanas pasākumi investoru vidū jau palielinājuši inflāciju, no kā arī dolārs ir būtiski cietis.

Tomēr Federālo rezervju vadītājs Džeroms Pauels pagājušajā nedēļā pieļāva, ka ASV ekonomikai augstāka inflācija arī varētu būt visai komfortabla, ņemot vērā, ka ASV ekonomikas atbalstam ir solīta neierobežota likviditāte.

ASV ekonomikas drūmās perspektīvas, kuras kritums otrajā ceturksnī bija teju 33%, kā arī Federālo rezervju politika attiecībā uz nulles procentu likmēm ir samazinājušas valsts obligāciju peļņas likmes tuvāk pārējai pasaulei, padarot ASV dolāros izteikto parādu mazāk pievilcīgu investoriem no ārvalstīm. Pēc inflācijas koriģētās reālās peļņas likmes ASV tagad ir negatīvas, līdzīgi kā Eiropā.

Daži analītiķi arī uzskata, ka ASV Kongress var nonākt strupceļā, lemjot par turpmāku stimulēšanas pasākumu ietekmi uz dolāru. Un visbeidzot, gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Līdz ar to pastāv neskaidrība par valdības turpmāko reakciju uz pandēmiju, kas kavē potenciālo dolāra atgūšanos.

Eiro atdzimšana – labi vai slikti?

Kamēr ASV dolārs piedzīvo kritumu, otra lielākā rezervju valūta pasaulē, eiro, kas ir galvenais dolāra konkurents, var lepoties ar daudz labākiem rezultātiem. Tā, piemēram, kopš marta eiro vērtība ir pieaugusi par 12%. Tāpat valūtas vērtību pozitīvi ietekmējusi Eiropas Savienības pieņemtā palīdzības programma 750 miljardu eiro vērtībā, kā arī Eiropas spēja labāk kontrolēt vīrusa izplatību nekā ASV.

Papildus tam bloka ekonomiskā atkopšanās arī izskatās spēcīgāka nekā ASV. Tādēļ augusts valūtas tirgos Eiropas kopējai valūtai ir bijis ļoti labs – investori prognozē, ka drīzumā viens eiro maksās 1,25 dolārus, lai gan otrdien pirmo reizi divu gadu laikā eiro vērtība uz īsu brīdi pārsniedza 1,20 dolārus par eiro.

“Mēs sagaidām, ka eirozonas ekonomika spēs darboties labāk nekā citu valstu ekonomikas, tāpēc varam teikt, ka eiro ir par maz novērtēta valūta starptautiskajos darījumu portfeļos, un ne tikai,” norāda “Goldman Sachs” vecākais ekonomists Jari Štēns.

Tiesa gan, eiro pozitīvais liktenis varētu arī apstāties, ja vienotā valūta sastaptos ar kādu sāpīgu triecienu, kas sagādātu sāpes eirozonas atlabšanai.

Visticamāk, ka vissmagāk tiks ietekmētas nozares, kam ir spēcīga izmaksu bāze eirozonā, taču kurās darījumi notiek dolāros. Šeit jāņem vērā, ka valūta padara eksportu mazāk konkurētspējīgu un kavē cenu pieaugumu, tādējādi padarot importu lētāku. Tas jo īpaši attiecas uz Vācijas eksporta orientētajām nozarēm, piemēram, automobiļu nozari, kosmosa un elektrotehnikas nozari.

Analītiķu viedokļi atšķiras, kad eiro vērtības pieaugums var kļūt sāpīgs eirozonas biznesam. “BNP Paribas” makro kapitāla stratēģis Ankits Gīdia uzskata, ka eiro “sāpju” slieksnis ir aptuveni 1,40 dolāru, līdz ar to vēl viens eiro kāpums par 10% "lielā mērā" var sasniegt peļņas normu. Citi analītiķi “sāpju slieksni” redz tuvāk 1,25 dolāru robežai.

Nav brīnums, ka eiro kāpums jau piesaistījis arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzmanību, kas iepriekš, pateicoties milzīgiem aktīvu pirkumiem un negatīvām procentu likmēm, ir palīdzējis noturēt eiro kursu zemāku.

ECB galvenais ekonomists Filips Leins tiešsaistes konferencē otrdienas vakarā uzsvēra, ka eiro un dolāra kursam "ir liela nozīme".

"Ja ir spēki, kas liek eiro - dolāra kursiem svārstīties, tie ietekmē mūsu globālajās un Eiropas prognozes, kas savukārt tiek izmantotas mūsu monetārās politikas uzstādījumos," viņš teica.

Nākamo sanāksmi ECB rīkos 10. septembrī. Pašlaik gan ir ļoti maz, ko centrālā banka var darīt, tikai mēģināt samazināt valūtas pieaugumu, uzsverot pastāvīgo ekonomisko nenoteiktību eirozonā un atstājot durvis vairāku aktīvu pirkšanai gada beigās.