Serbija un Kosova tiekas Baltajā namā

Kosova FOTO: EPA/Scanpix

Ceturtdien Baltajā namā tikās Kosovas un Serbijas delegācija. Lai  arī ASV ziņo par "patiesu progresu", tomēr Belgrada uzsver, ka noraidot mēģinājumus uzspiest tai Prištinas atzīšanu.

Kosovas premjerministrs Avdulla Hoti un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs tikās ar ASV augstākā ranga amatpersonām, tostarp ar prezidenta Donalda Trampa meitu Ivanku Trampu, kas aicinājušas abas puses noregulēt savstarpējos ekonomiskos un transporta sakarus.

"Viņi šodien panākuši patiesu progresu," tviterī paziņojis Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O'Braiens. "Ekonomiskā normalizācija nozīmē darbavietas jauniešiem. Sarunas turpināsies rīt."

Arī Hoti paziņojis, ka šī "vēsturiskā" tikšanās nesusi "lielu progresu" abu pušu ekonomisko attiecību uzlabošanā.

Tajā paša laikā Vučičs norādījis, ka sarunas negatīvi ietekmējuši Kosovas centieni piespiest Serbiju atzīt tās bijušās provinces neatkarību.

"Mēs uzskatām, ka tam [jautājumam par Kosovas atzīšanu] nav vietas dokumentā par ekonomisko [attiecību] normalizāciju. Mēs to nevaram pieņemt. Ļaudis no Trampa kabineta uzklausīja, kas mums ir sakāms. Viņi bija godīgi, un es ticu, ka citos dokumentos šī panta vairs nebūs," piebildis Serbijas prezidents.

Trampa īpašā padomnieka Ričarda Grenela divas dienas ilgajās sarunās Vašingtona cer panākt vienošanos par zemes un gaisa satiksmes atjaunošanu starp abām pusēm, kas nāktu par labu gan Serbijas, gan Kosovas ekonomikai.

Taču starp abām pusēm joprojām pastāv būtībā nepārvaramas politiskās domstarpības.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa ES dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.

ES gandrīz jau desmitgadi mēģinājusi uzņemties starpniecību abu pušu attiecību normalizēšanā, taču vērā ņemamu progresu tā arī nav izdevies panākt.

Grenels, kas iepriekš bijis ASV vēstnieks Vācijā, iecerējis panākt mazāk ambiciozu vienošanos, kas pamatā skartu tikai ekonomiskos jautājumus.

"Mēs esam iestrēguši politiskās diskusijās, bez kāda progresa atkal un atkal zelējot vienus un tos pašus jautājumus," nedēļas sākumā norādījis kāds anonīms Trampa padomnieks. "Mēs esam pārliecināti, ka, koncentrējoties uz ekonomisko attīstību, puses progresu panāks."

Šķiet, ka arī abas konfliktējošās puses sarunas uzsākušas ar cerību atjaunot savstarpējo dzelzceļa un aviosatiksmi.

"Mūsu cerības ir ļoti pozitīvas," atzinis Hoti. "Ticu, ka šodienas vienošanās, ko varam panākt par ekonomisko sadarbību, būs solis, kas tuvinās galīgai attiecību normalizācijai ar Serbiju un savstarpējai atzīšanai."

"Mēs vēlamies mieru, mēs vēlamies stabilitāti, mēs vēlamies Belgradas, Prištinas un visa mūsu reģiona progresu," savukārt teikts tīmeklī publicētajā Vučiča paziņojumā.

Tomēr žurnālistiem Baltajā namā Serbijas prezidents ceturtdienas pēcpusdienā pavēstīja, ka Kosova kā vienu no 16 apspriežamajiem jautājumiem izvirzījusi savstarpējo atzīšanu.

"Nav pamata bažām, ka es parakstīšu dokumentu, kas saturēs Kosovas atzīšanu. Punkts!" uzsvēra Vučičs.

Uz augšu
Back