Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ieceļošanai Latvijā no Lietuvas un Igaunijas būs krietni sarežģītāki un niansētāki, salīdzinot ar ierobežojumiem, kas attiecas uz ieceļošanu no pārējām Eiropas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa pagaidām atturējās sīkāk izklāstīt Veselības ministrijas sagatavotos ceļošanas ierobežojumu priekšlikumus attiecībā uz Baltijas valstīm, norādot, ka šodien gaidāmās valdības sēdes laikā tajos, visticamāk, tiks veiktas kādas korekcijas, ņemot vērā uzņēmēju viedokli.
Ministre apliecināja, ka īpaši ceļošanas nosacījumi Baltijas valstu iekšienē attieksies uz mācībām un darbu.
Viņķele arī skaidroja, ka
stingrāki ceļošanas ierobežojumi sniedz iespēju nenoteikt tik stingrus ierobežojumus valsts iekšienē.
"Mēs varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka, inficēšanās rādītājiem pieaugot, mums būs jātaisa kaut kas stingrāks valsts iekšienē, un to, manuprāt, mūsu sabiedrība nevēlētos piedzīvot, jo šobrīd mēs dzīvojam gandrīz normālu dzīvi ar visai nelieliem ierobežojumiem," stāstīja veselības ministre.
Viņa uzsvēra - viena no svarīgākajām lietām ir tā, bērni var klātienē apmeklēt skolu.
"Lai cik lieli malači mēs bijām, ātrā tempā ieviešot attālināto mācīšanos, tas tomēr ļoti pieaudzē izglītības nevienlīdzību," sacīja ministre, paužot cerību, ka izdosies saglabāt izglītības procesu klātienē.
Pēc Viņķeles domām, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju relatīvi augstā saslimstība ar Covid-19 lielā mērā ir izskaidrojama ar šo valstu vienpusēju atkāpšanos no stingriem pārvietošanās ierobežojumiem, par kuriem tika panākta vienošanās, veidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".
Viņa skaidroja, ka, pirms vairākiem mēnešiem, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas, Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās par stingriem nosacījumiem, kas visu trīs valstu iedzīvotājiem jāievēro, ceļojot ārpus Baltijas, taču Igaunija un Lietuva "vienpusēji, pat neinformējot Latviju pirms tam," no šiem nosacījumiem atkāpās.
"Viņi sāka daudz brīvāk lidināties,
(..) daudz vairāk ieviesa kontrolējošos regulējumus, kas izskatās skarbi, bargi un patīk politiķiem, taču nenes nekādu lielo epidemioloģiskās drošības kontroles vērtību, un te mēs redzam to rezultātu," intervijā radio sacīja ministre, uzsverot, ka kaimiņzemēs politika prevalēja pār speciālistu viedokli.
Kā ziņots, šodien plkst.15 notiks valdības ārkārtas sēde, kurā vērtēs pārvietošanās iespēju atvieglošanu pierobežā Covid-19 apstākļos.
Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal stāsies spēkā ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, jo Lietuva un Igaunija, visticamāk, būs nonākušas "oranžajā" sarakstā, kas nozīmē, ka pēc atgriešanās no tām ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Trešdien notikušajā valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka, Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar šodienu "de facto" vairs nepastāvēs.
Kariņš norādīja, ka gadījumā, ja Lietuva un Igaunija nonāks tā dēvēto "sarkano" vai "dzelteno" valstu sarakstā, Latvija attiecībā pret šīm valstīm nepiemēros īpašu regulējumu, tādējādi neparedzot atkāpēs prasībā par 14 dienu pašizolācijas ievērošanu tiem, kuri ieceļos Latvijā no Igaunijas un Lietuvas. Tomēr tika pieļauta atsevišķa regulējuma iespējamība pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā, starp kurām notiek aktīva strādājošo iedzīvotāju migrācija.
Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.
Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra ceturtdien publicētie dati liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Lietuvā ir 16,53, Igaunijā - 15,7, bet Latvijā - 4,17.
