Terora ierocis: Navaļnija un Skripaļa indēšanu komentē viens no "Novičok" izstrādātājiem (20)

Vils Mirzajanovs no 1965. līdz 1992. gadam strādāja Organiskās ķīmijas un tehnoloģiju institūtā, ko pārvaldīja militārās struktūras un Valsts drošības komiteja. Viņš bija viens no zinātniekiem, kuri septiņdesmito gadu sākumā izstrādāja “Novičok”. 

Pēc tam, kad 1992.gadā Mirzajanovs darbu institūtā pameta, viņš bija pirmais cilvēks, kurš publiski stāstīja par “Novičok” nervu toksīnu grupas vielām.

Lielbritānijā izmantotais “Novičok” izraisīja plašus postījumus. Vietās, kur pirms saindēšanas bija Skripaļs un viņa meita Jūlija, strādāja cilvēki aizsargtērpos, bet viens cits cilvēks, kas nonāca saskarē ar vielu, zaudēja dzīvību. Kāpēc nekas līdzīgs nenotika Navaļnija indēšanas gadījumā? 

Galvenā atšķirība ir lietotajā metodē. Sergejs un Jūlija Skripaļi tika saindēti, vielai saskaroties ar viņu ādu. Navaļnija gadījumā viela viņa organismā, visticamāk, nonāca caur gremošanas traktu.  

Es uzskatu, ka šajā gadījumā tika izmantota atšķirīga “Novičok” versija – viela ar nosaukumu A-261. Šī viela ir aptuveni desmit reizes toksiskāka par to, kas tika izmantota Lielbritānijā. Tā ir arī viela ar cietu agregātstāvokli. To var sajaukt ar cukuru vai ievietot tējas maisiņā.

Lai nogalinātu cilvēku, pietiek ar dažiem miligramiem.

Kāpēc Navaļnijs nenomira? 

Tas vienmēr ir jautājums, ja [indēšanas] mērķis nenomirst. Var būt viņš tika indēts ar neletālu vielas devu. Varbūt mērķis bija nevis viņu nogalināt, bet padarīt rīcībnespējīgu. 

Vācijas mediķi saka, ka vērojamas pirmās pazīmes tam, ka Navaļnijs lēnām atveseļojas. Kā mēs zinām, arī Skripaļi izdzīvoja. Jūs uzskatāt, ka indēšanas ietekme uz Navaļnija organismu būs ilgstoša? 

Tas ir tāpēc, ka es neesmu dzirdējis ne par vienu gadījumu, kad cilvēks pilnībā atveseļotos pēc saindēšanās ar organisko fosfātu ķīmisko ieroci. Cilvēki, kuri padomju periodā saskārās ar šādām vielām, nekad neatgriezās savā iepriekšējā darbā. 

Ārsti saka, ka Navaļnijs atveseļosies. Bet man par to ir šaubas. Acetilholīns atbild par signālu pārraidi smadzenēs dažādu funkciju nodrošināšanai - redze, muskuļi, metabolisms. Šīs saindēšanas rezultātā šie savienojumi var būt smagi bojāti vai iznīcināti.

Vai Navaļnija lietā izmantotais “Novičok” vielas veids ir mazāk bīstams apkārtējiem? 

Jā. Ja tā ir cieta viela, tai ir minimāls iztvaikošanas līmenis. Tā nevarētu izkļūt pat caur papīra lapu. Tā būtu arī nekaitīga “operatoram” - viņš to var mierīgi pārnēsāt un iebērt kādam tējā pat ar kailām rokām. Viela A-261 ir daudzkārt nāvējošāka par iepriekš izstrādātajiem “Novičok” veidiem A-230 un A-232. 

Es nekad neesmu redzējis A-261, tomēr, visticamāk, to var izgatavot dažādās formās. Šajā gadījumā tas, visdrīzāk, bija pulveris.

Kad Navaļnijs vēl bija slimnīcā Omskā, izskanēja informācija, ka atļauja viņa pārvešanai uz Vāciju netiek dota, lai slēptu indēšanas pēdas. Vai šādiem apgalvojumiem ir pamats, vai arī “Novičok” klātbūtni organismā var konstatēt pat pēc vairākām nedēļām? 

Protams, cilvēka organisms cenšas tikt no indes vaļā. No šāda skatu punkta Krievijas varas iestāžu rīcība šķiet loģiska. Jo ilgāk viņi viņu turēja [Omskā], jo ilgāks laiks bija organismam indi pārstrādāt. Tomēr no Skripaļu gadījuma mēs zinām: ja “Novičok” nonāk organismā, tā klātbūtni var konstatēt pat pēc mēneša.

Kā Vācijas ārsti spēja noteikt “Novičok” klātbūtni Navaļnija organismā? 

Omskas slimnīcā viņi, visticamāk, nespēja veikt nepieciešamās analīzes. Visticamāk, viņiem nebija attiecīgā aprīkojuma un kvalificēta personāla. Tas ir ļoti dārgs aprīkojums - masas spektrometrs vien maksā vairākus simtus tūkstošu dolāru. Un datoru datubāzēs ir jābūt visām zināmajām “Novičok” versijām.  

Es šīs versijas aprakstīju savā 2007.gadā iznākušajā grāmatā. Pieļauju, ka attīstītās valstis pēc grāmatas publicēšanas sintezēja visus veidus mazos apjomos.

Omskas ārsti teica, ka Navaļnija analīzes sūtītas uz Maskavu, bet arī tur laboratorijā indes pēdas netika atrastas. Vai var būt tā, ka arī Maskavā nav attiecīgā aprīkojuma? 

Protams, Maskavā ir šāds aprīkojums, jo to paredz dalība Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijā. Jautājums ir par to, vai viņi vēlējās publiskot šos rezultātus un vai viņi vispār veica analīzes. Drošības dienesti to varētu arī neatļaut.

Kā jūs jutāties, kad uzzinājāt, ka tikai divus gadus pēc Skripaļu indēšanas arī Navaļnijs ticis saindēts ar “Novičok”?  

Kā cilvēks, kurš piedalījies “Novičok” radīšanā, es šādos gadījumos izjūtu zināmu vainu. Tas mani vienmēr ietekmē negatīvi. 

Es nekad nedomāju, ka lieta, ko mēs attīstījām, kam veltījām tik daudz laika un pūļu, kādu dienu kļūs par terora ieroci. 

Mēs vienmēr uzskatījām, ka tas ir nepieciešams mūsu valsts aizsardzībai. Tomēr vēlāk sapratu, ka tas vienkārši ir masu iznīcināšanas ierocis, kas skar neaizsargātus cilvēkus. Nevis kareivjus, bet civiliedzīvotājus. Kareivji vienmēr var vilkt aizsargtērpus, un viņiem nekas nenotiks, pat saskaroties ar “Novičok”. Tomēr, pat saprotot to, es nekad neticēju, ka šī lieta sasniegs šādu apkaunojošu līmeni.