Aizsardzības nozarei izaicinājums būs tuvākie gadi, kad, krītoties iekšzemes kopproduktam (IKP), var rasties problēmas izpildīt saistības aizsardzības projektu īstenošanā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Latvija patlaban aizsardzībai atvēl 2% no IKP.
Ja aizsardzības budžets tiks samazināts, tad galvenokārt cietīs "industriālās sadaļas", jo šajos projektos arvien vairāk iesaistās vietējie uzņēmumi un zinātne, skaidroja Garisons, kurš gan konkrētus projektus neminēja.
"Primāri pie budžeta samazināšanas būs jāatmet visi jaunie projekti. Tas atstātu ietekmi uz nākamajiem pieciem gadiem," uzsvēra Garisons.
Viņš norādīja, ka aizsardzības nozarei izaicinājums varētu būt 2021./2022.gads, jo "skaidrs, ka IKP būs krities un visdrīzāk Eiropas Savienība vairs neļaus iet ārpus fiskālās disciplīnas rāmjiem". Tādā gadījumā aizsardzības jomai varētu būt problemātiski izpildīt saistības, piebilda AM valsts sekretārs.
Garisons šodien Saeimas komisijā piedalījās, lai kopā ar deputātiem diskutētu par jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Deputāti atbalstīja koncepcijas virzīšanu apstiprināšanai Saeimas sēdē.
Valsts aizsardzības koncepcija izstrādāta, ņemot vērā Militāro draudu analīzi un Latvijas ģeopolitisko un iekšpolitisko situāciju. Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, pamatojoties uz koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanai.
Informācija par Valsts aizsardzības plāna saturu sabiedrībai nav publiski pieejama drošības apsvērumu dēļ.
Koncepcija ir rakstīta laikā, kad sabiedrība cieš no dažāda veida nemilitāriem apdraudējumiem. Pandēmijas, ekonomikas krīzes, dabas katastrofas un citi satricinājumi būtiski ietekmē ne tikai sabiedrības drošību, veselību un labklājību, bet arī valsts stabilitāti kopumā, akcentē Aizsardzības ministrija.
Valstij, risinot šo izaicinājumu radītās sekas, ir svarīgi saglabāt militāro modrību un bruņoto spēku kaujas gatavību, norāda ministrija. Iepriekšējās krīzes laikā, kad aizsardzības jautājumi tika atstāti novārtā, tika apturēta bruņoto spēku spēju attīstība. Tādēļ, apzinoties reģionālo drošības situāciju, tikai konsekventi un pragmatiski stiprinot valsts aizsardzību, Latvijas spēs pretoties ārējai ietekmei un ātri atjaunoties pēc krīzēm, akcentē ministrijā.
Laikā kopš 1995.gada katram periodam sagatavotas septiņas Latvijas valsts aizsardzības koncepcijas. Līdzšinējā koncepcija bija apstiprināta 2016.gadā.
