Boriss Kolčins: Grūtākais ceļā uz finālturnīru bija pārvarēt pašiem sevi

Svētdien Latvijas volejbolisti Eiropas meistarsacīkšu atlases turnīra pēdējā spēlē Kipras galvaspilsētā Kiprā trijos setos uzvarēja mājiniekus, ieņēma grupā pirmo vietu un pēc 25 gadu pārtraukuma nodrošināja vietu finālturnīrā.

Avo Kēla vadītās Latvijas valstsvienības treneru kolektīvā bija arī bijušais Rīgas "Radiotehniķa" volejbolists, kuram trenera arodā šis būs ceturtais Eiropas čempionāts.

"Arī es pats par to esmu domājis - kāpēc man ir tādas pašas emocijas kā kādreiz pat olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātā, vai kādā citā izšķirošā turnīrā. Emocijas ir tādas pašas," par uzvaru grupā Kiprā saka treneris, kurš ar Krievijas izlasi kā treneris ir izcīnījis medaļu gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules un Eiropas čempionātā. "Sākot no jūnija beigām, kad pievienojos komandai, noķēru sevi pie domas, ka ar lielu prieku un labprāt braucu uz treniņiem. Tā gaisotne, kas bija komandā, pateicoties visiem puišiem, treneru sastāvam un visiem, visiem, kas palīdzēja izlasei, noteica to, ka man bija viegli strādāt."

"Tas notika, kaut gan mēs apzinājāmies, ka rezultāts ir svarīgs un mums ir jāsasniedz virsotne - finālturnīrs. Tagad ir emociju kritums, bet esmu pateicīgs visiem, jo izjūtu emocijas papilnam. Man grūti ir pateikt, tieši kurā vietā manā trenera karjerā ir šis sasniegums, taču pirmajā desmitniekā noteikti," gandarīts par rezultātu Kiprā ir Kolčins.

"Grūtākais ceļā uz finālturnīru bija pārvarēt pašiem sevi," saka pieredzējušais treneris. "Puišiem jau droši vien ir apnicis, ka katru reizi saku: "Mēs mākam spēlēt. Mēs varam to izdarīt."

Viņš atzīmē, ka spēlētāji viņu mazliet pārsteidza pēdējā spēlē. "Viņi it kā bija mierīgi, bet ļoti koncentrēti. Un tas mums tiešām palīdzēja, jo, kad agrāk bija izšķiroša spēle, atceros, bija "pārdegšana", kādas citas grūtības. Tagad es redzēju, ka komanda ir nobriedusi, puiši ir malači un kļuvuši par meistariem. Un tas ir pelnīts panākums," piebilst Kēla palīgs izlasē.

"Ingars Ivanovs mani nosauca par komandas talismanu, bet es nepiekrītu," saka trīsreiz kopā ar Avo Kēlu strādājušais treneris, kurš divreiz palīdzēja Igaunijas izlasei nokļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā. "Es tā ceru, ka Kēls ar mani kopā bija nedaudz mierīgāks nekā parasti. Protams, ka pēdējā spēlē bija brīži, kad kaut kā vajadzēja līdzsvarot emocijas, bet esmu gandarīts, ka varēju palīdzēt tieši Avo. Tāpat, kā savulaik gribēju palīdzēt Raimondam Vildem. Šie ir treneri, kuri it kā nav pašā topā, bet viņi māk visu to pašu, ko māk arī tā saucamie izcilie treneri. Vienīgā atšķirība ir vadāmo komandu meistarībā. Gan Kēls, gan Vilde visu savu dzīvi ir veltījuši volejbolam un ir pelnījuši šo panākumu. Mūsu panākums balstās arī ar iepriekšējo laiku treneru un komandu darbu."

Treneris saka, ka jūtas laimīgs, un kaut kas arī viņa zināšanu bagāžā ir nācis klāt, ko speciālists varēs darbā izmantot arī turpmāk. Viņš atzīmē arī to, ka Kēls sagatavošanas periodā viņam un Guntim Ataram kā galvenajiem atļāva vadīt dažus treniņus, kas Kolčinam ļoti patika.

"Trīs mēnešu sagatavošanās periods ir liels darbs. Tas bija, pateicoties Latvijas valdībai, kuras rīcības rezultātā Latvija bija Covid-19 baltajā zonā, dodot mums iespēju kopš jūnija sākuma gatavoties bez ierobežojumiem, LVF vadībai, kas organizēja gatavošanos, un puiši ļoti labi strādāja - godīgi un pašaizliedzīgi, skaidro treneris. "Viņi arī saprata, ka ir iespēja, jo grupa tomēr bija tāda, kurā finālturnīrā bija jāiekļūst. Moldova un Kipra, piedodiet, mums tomēr ir jāuzvar. Protams, spāņi bija favorīti, taču esmu priecīgs arī par to, ka pret viņiem mēs cīnījāmies līdzīgi. Ja kāda seta galotne būtu beigusies savādāk, rezultāts būtu bijis pavisam cits. Tas noderēs vēlāk."

Atšķirībā no PSRS laiku sacensībām mūsdienās puišiem nav pieredzes spēlēt sabraukumos. "Šeit bija jāaizvada sešas spēles astoņās dienās ar divām brīvdienām pa vidu," satraukts par to, kā puiši izturēs šādu pašam savulaik pierastu grafiku, bija Kolčins. "Arī trīs dienas pēc kārtas izturēt spēlējot ir jāmāk. Viņi izturēja. Bija redzams, ka sestajā dienā volejbolisti jau bija noguruši, bet izturēja un nospēlēja emocionāli un prātīgi, kā mēs, treneri, gribējām. Vēlreiz paldies puišiem."

Treneri Kiprā mazliet pārsteidza tikai tas, ka spāņi nespēlēja tik spoži, kā gaidīts, un "ja būtu mūsu diena, arī mēs varējām viņus uzvarēt".

Vaicāts par videoatkārtojuma trūkumu Kiprā, Kolčins atbildēja, ka pēdējos trīs gadus viņam darbā Krievijā videoatkārtojumi palīdzēja. Viņš saka, ka sešos mačos Kiprā tiesneši tomēr strādāja gana korekti, taču tie punkti, kas tika pazaudēti pirmajā spēlē ar moldoviešiem un otrajā spēlē ar spāņiem, varēja tikt iegūti ar videoatkārtojuma palīdzību.

Ilgo pārtraukumu Eiropas izlašu svarīgākajās sacensībās pieredzējušais speciālists skaidro ar ilgāku laika posmu, kad visi labākie spēlēja ārvalstīs, pelnot iztiku tur, un nevarēja nodot savu pieredzi jaunajai paaudzei.

Tāpat viņam šķiet, ka tieši jaunajiem volejbolistiem ir jāpievērš visvairāk uzmanības Latvijas volejbola piramīdā. Nozīmīgs resurss Latvijas volejbola nākotnē ir bērnu un jauniešu treneri, bet "distances mazināšanai no junioriem līdz lielajai komandai varētu izveidot otro izlasi, ar ko piedalīties universiādē vai kādās citās sacensībās". Kolčins piebilst, ka viņš saprot arī to, ka to var darīt tikai tad, ja līdzekļi un federācijas budžets atļauj.

Šobrīd Kolčinu nesaista līgums ne ar vienu klubu. Viņš gan pasmaida, minot, ka Krievijā pēdējā laikā kļuvis par tādu kā glābēju, palīdzot komandām ievērojami uzlabot situāciju superlīgas turnīra tabulā.

Viņš ir strādājis ar dažāda kalibra klubiem, arī Kuldīgas ASK, kā arī Latvijas junioru komandām. "Ja būs vēl piedāvājums, piekritīšu," vienkārši saka nopelniem bagātais speciālists.

"Esmu gatavs strādāt. Tas ir jebkurš ar volejbolu saistīts darbs. Agrāk domāju - vajag izaudzināt spēlētājus, bet tagad man pat ir interesanti izaudzināt kādu jaunās paaudzes treneri."

Savulaik Kolčins ar Belgorodas "Belogorje", kuras galvenais treneris viņš bija aizvadītajā sezonā, volejbolistiem trīs reizes triumfēja CEV Čempionu līgā un uzvarēja Starptautiskās Volejbola feferācijas (FIVB) pasaules klubu čempionātā. Viņš veiksmīgi strādājis arī Novijurengojas "Fakel" komandā, ar kuru pirms 13 gadiem uzvarēja CEV Kausā.

Kolčins ir vadījis arī Latvijas Volejbola federācijas Treneru komisiju.

Karjeras laikā viņš strādājis arī Itālijā, tajā skaitā valsts augstākajā līgā.

Kolčina kontā ir panākumi gan spēlētāja, gan trenera amatā. Kā spēlētājs viņš kļuva par pasaules un Eiropas junioru čempionu PSRS izlases sastāvā, kā arī uzvarēja PSRS čempionātā "Radiotehniķa" formā un PSRS Tautu spartakiādē Latvijas izlases rindās.

Kā treneris Kolčins PSRS izlasi aizvadījis līdz otrajai vietai pasaules čempionātā un trešajai pozīcijai olimpiskajās spēlēs un Eiropas čempionātā.