Lidostai "Rīga" joprojām viens mērķis - kļūt par Ziemeļeiropas aviācijas centru (3)

"Šī krīze mums ir devusi papildus laiku sagatavoties jauniem izaicinājumiem. Investējot līdzekļus modernu infrastruktūras risinājumu attīstībā šobrīd, nākotnē tiek radīta iespēja efektīvāk organizēt darbu un samazināt izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri vai gaisa kuģi, kas uzlabos lidostas konkurētspēju gan no izmaksu, gan vides ilgtspējības aspektiem," teica lidostas vadītāja.

Odiņa norādīja, ka 2020.gada vasarā ar Kohēzijas fonda atbalstu un pašas lidostas līdzekļiem lidlaukā īstenoti investīciju projekti vairāk nekā 15 miljonu eiro apjomā, tostarp

rekonstruēta un modernizēta daļa skrejceļa un manevrēšanas ceļi vairāk nekā 11 kilometru garumā, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un jaunas gaisa kuģu un helikopteru stāvvietas.

Šīs investīcijas ne tikai ļaus lidostai "Rīga" paaugstināt operacionālo kapacitāti un piedāvāt klientiem labākus pakalpojumus, bet arī padarīs lidostu videi draudzīgāku, samazinot CO2 emisiju apmēru un ļaujot ietaupīt resursus.

Viņa atzīmēja, ka rudenī darbu sāks jaunais lidostas "Rīga" kravu apkalpošanas perons ar pazemes hidrantu sistēmām un multikategoriju gaisa kuģu stāvvietām, kas kopā ar kravu loģistikas centra attīstību nākotnē ļaus lidostai "Rīga" dubultot apkalpoto kravu apmēru, sasniedzot 60 0000 tonnu gadā. Patlaban topošās "kravu pilsētas" teritorijā starptautiskā loģistikas kompānija DHL sākusi reģionālā sūtījumu apstrādes un šķirošanas centra būvniecību.

Investorus gaida vēl 15 000 kvadrātmetru zemes, kur iespējams attīstīt kravu apstrādes un apkalpošanas noliktavas līdz 9000 kvadrātmetru platībā.

Tāpat Odiņa minēja, ka lidosta turpina darbu pie jaunā pasažieru termināļa projekta izstrādes, lai varētu sākt projekta īstenošanu tiklīdz to ļaus uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultāti. "Ir sagaidāms, ka dažu gadu laikā lidosta atjaunos pirmskrīzes apkalpoto pasažieru skaitu. To apliecina arī lidsabiedrības "airBaltic" precizētā biznesa plāna attīstības ieceres. Lidostas kapacitātes nepietiekamība nevar būt par šķērsli šo attīstības plānu īstenošanai Rīgā," viņa sacīja. 

Vienlaikus lidostas "Rīga" vadītāja uzsvēra, ka, visticamāk, jaunās epidemioloģiskās drošības prasības saglabāsies ilgtermiņā un lidostai būs nepieciešamas papildus platības šo normu īstenošanai, nemazinot lidostas kapacitāti un pakalpojumu kvalitāti.

Odiņa uzsvēra, ka gan patlaban, gan plānojot nākotnes attīstību, lidosta pievērš lielu uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem, tostarp vērtējot arī iespēju piesaistīt struktūrfondu projektus, kas Latvijai būs pieejami nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā līdz 2027.gadam. Šis Eiropas Savienības finansējums būtu izmantojams gan notekūdeņu infrastruktūras, tā arī tehnikas iegādei, kas savā darbā izmanto alternatīvo degvielu, piemēram, elektriski darbināmi perona autobusi, specializētā perona tehnika un elektroauto, kas ikdienā tiek izmantots lidostas funkciju īstenošanai.

"Ja uzņēmums domā par ilgtspēju visos tās aspektos - vides, sociālajā un ekonomiskajā, tas kļūst efektīvāks procesos un resursu izmantošanā, iegūst motivētus un lojālus darbiniekus un kļūst pievilcīgāks nākotnes darba ņēmējiem. Tas uzlabo darbības rezultātus un līdz ar to dod tiešu ieguvumu biznesam," atzīmēja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja.

Jau vēstīts, ka lidostā "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 7,798 miljonus pasažieru, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2018.gadā.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.