Mikroklimats betona džungļos: kā debesskrāpji ir mainījuši klimatu Londonas centrā

FOTO: Unsplash

Londona ir viena no tām Eiropas pilsētām, kas jau gadsimtiem piedzīvo strauju attīstību, mūsdienās attīstības ziņā ierindojoties starp tādām nozīmīgām pilsētām kā Ņujorka un Honkonga. Taču pēdējos desmit gados Londonas pilsētas ainava ir krasi mainījusies – tajā ir parādījušies debesskrāpji.

Pilsētā, kurā savulaik visas ēkas bija aptuveni vienā augstumā, pēkšņa arhitektūras transformācija ir ieviesusi izmaiņas mikroklimatā. Londona jau 2000 gadu ir bijusi nozīmīga finanšu un kultūras pilsēta, taču, lai izvietotu strauji augošo pilsētnieku skaitu, pilsēta ir pletusies plašumā, nevis augstumā, kā tas savulaik ir bijis ASV. Ziemeļamerikā lielākajās pilsētās debesskrāpji parādījās jau 20. gadsimta pašā sākumā, bet Londona tos sagaidīja vien šajā gadsimtā. Pirms jaunā gadu tūkstoša sliekšņa Londonā bija vien divi debesskrāpji, taču tagad to skaits ir pieaudzis līdz 37 un tikai turpina augt.

FOTO: Unsplash

Debesskrāpji ir izkaisīti pa visu pilsētu, taču lielākā daļa koncentrējas tieši Londonas vēsturiskajā daļā. Londonā ir ļoti daudz kultūrvēsturisku objektu, kurus aizsargā vairākas regulas, dažas no tām attiecas uz debesskrāpju būvniecību – modernās ēkas nedrīkst aizsegt skatu uz vēsturiskām celtnēm. Šie regulējumi ir pasargājuši senu un vēsturisku ēku aizsegšanu vai apbūvēšanu, taču ir veicinājuši blīva debesskrāpju centra rašanos.

Londonas debesskrāpji ātri vien kļuva par ikonisku pilsētas daļu, taču vienlaikus arī vējaināko rajonu.

Ja debesskrāpji ir tik blīvi izvietoti kā Londonas biznesa centrā, rodas tā dēvētie  “debesskrāpju kanjoni”, kur valda savs mikroklimats, vēsta arhitektūras portāls “B1M”.

FOTO: Unsplash

Starp augstajām ēkām dažkārt vējš spēj ieskrieties tik stipri, ka ir spējīgs no kājām nogāzt ne pārāk izveicīgus gājējus vai velosipēdistus. Jāteic, ka šis fenomens nav nekas jauns vai īpašs – to var novērot visās lielākajās debesskrāpju pilsētās, piemēram, Ņujorkā, Tokijā, Dubaijā vai Honkongā. Augstceltņu mikroklimats pirmo reizi ir fiksēts 1916. gadā Ņujorkā.

Jāteic gan, ka starp Londonu un Ņujorku pastāv kāda būtiska atšķirība – Ņujorkā ielas ir izkārtotas režģa formā, bet  Londonā debesskrāpji izkaisīti pamīšus, kas saasina spēcīgā vēja problēmu.

Lai gan milzu debesskrāpji pilsētai ir nesuši ekonomisku izaugsmi, klimatiskie apstākļi to pakājē, it īpaši ziemas mēnešos, ir padarījuši pārvietošanos gājējiem neciešamu. Ņemot vērā faktu, ka līdz 2026. gadam Londonā būs par 13 debesskrāpjiem vairāk, 2019. gadā Lielbritānijas valdība sāka rīkoties un pieņemt pirmos normatīvus attiecībā uz vēja plūsmu regulēšanu. Jaunie noteikumi paredz, ka projektu attīstītājiem ir jāpiedāvā risinājumi vēja novadīšanai, kā arī līdz ar projekta iesniegšanu būvvaldē attīstītājiem ir jāiesniedz datora simulācijas vizualizācija, kurā attēlots, kā ēkas augstums un masa mainīs vēja kustības un to ietekmi uz gājējiem. Ja ietekme būs nevēlama, projektu attīstītājiem būs jāmaina ēkas plānojums vai dizains.  

Uz augšu
Back