Daugavpilī izstāde "Radošais tandēms: Romans Suta un Aleksandra Beļcova"

Romans Suta un Aleksandra Beļcova

FOTO: LNMM

Piektdien, 11. septembrī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde "Radošais tandēms: Romans Suta un Aleksandra Beļcova", kas sniegs iespēju vēlreiz pāršķirstīt divu Latvijas mākslinieku radošo un personīgo biogrāfiju lappuses, informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Preses centra vadītāja Nataļja Sujunšalijeva.

Apjomīga ekspozīcija, ko LNMM un Sutas un Beļcovas muzejs no savas kolekcijas parāda Daugavpilī, ir veltīta divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem.

Sujunšalijeva skaidroja, ka 20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri. Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļja Gončarova, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Aleksejs Kručenihs un Olga Rozanova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova ir spožu radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20.gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Suta ar Beļcovu.

"Katrā no minētajiem duetiem attiecības veidojās pēc atšķirīgiem scenārijiem, tomēr pārsvarā līdera loma piederēja tieši vīriešiem,"

komentēja Sujunšalijeva.

Pēc viņas paustā, Suta bijis aktīvs gan kā mākslinieks, strādājot dažādās jomās - glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, lietišķajā mākslā un dizainā -, gan kā teorētiķis, rakstot tekstus par modernisma mākslu. Beļcova, tieši otrādi, netiecās pēc publicitātes, tāpēc starpkaru laika mākslas kritiķu un skatītāju vidū varēja rasties maldīgs viedoklis, ka māksliniece atradās sava vīra ēnā.

Suta un Beļcova bija Rīgas mākslinieku grupas biedri. Pēc izstāšanās no grupas 1926.gadā viņi pievienojās mākslinieku un dzejnieku kopai "Zaļā Vārna". Abu daiļrades spožākais laiks ir 20. gadsimta 20. gadi. Abus saistīja franču modernisms - kubisms, pūrisms, jaunais reālisms -, par ko liecina viņu tā laika gleznojumi un grafika.

Romans Suta. Pašportrets. 1929

FOTO: grāmatas vāks

Viņu sadarbības spožākā epizode ir abu kopā ar Sigismundu Vidbergu dibinātā leģendārā porcelāna apgleznošanas darbnīca "Baltars". Šajā izstādē tiek eksponēti Sutas un Beļcovas trauku apgleznojumu meti, ļaujot skatītājiem iepazīt kaut nelielu, bet izteiksmīgu daļu arī no šī daiļrades aspekta.

Vecāku mantojumu saglabāja un valstij novēlēja mākslinieku meita Tatjana Suta. Pašlaik dzīvoklī, kur viņi dzīvoja, ir Sutas un Beļcovas vārdā nosauktais muzejs - LNMM struktūrvienība.

Uz augšu
Back