Dzeršana līdz atmiņas zudumam saistīta ar lielāku demences risku

Savukārt sievietes, kuras grādīgos dzērienus mēdz lietot līdz bezsamaņai, ir vairāk nekā divas reizes lielāka demences riska priekšā tuvākās desmitgades laikā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA Network Open”, rakstīts, ka kopumā demences risks starp dzērājiem, kas mēdz lietot alkoholu līdz atmiņas zudumam, ir divas reizes lielāks nekā tiem, kas alkoholu lieto samērīgi.

“Mūsu analīze liecina, ka regulāra alkohola lietošana ir demences riska faktors pat tad, ja cilvēks nedzer daudz,” izdevuma “UPI” žurnālistiem stāstīja viens no pētījuma autoriem Mika Kivimaki.

Eksperti aplēsuši, ka aptuveni seši miljoni amerikāņu sirgst ar demenci – slimību, kas izraisa atmiņas zudumu un problēmas ar komunikāciju. Pētījums liecina, ka alkohola patērēšana lielos daudzumos īsā laika posmā var novest līdz smadzeņu veselības problēmām. Viena no pazīmēm, kas liecina par to, ka alkohols var negatīvi ietekmēt smadzenes nākotnē, ir apziņas zudums pēc dzeršanas.

Ir arī iespējams, ka liels alkohola patēriņš palielina risku saslimt arī ar citām slimībām, piemēram, diabētu, sirds slimībām un augstu asinsspiedienu, kas arī var palielināt demences risku.

Lai saglabātu veselību, vīriešiem nevajadzētu dienā lietot vairāk par diviem alkoholiskajiem dzērieniem, bet sievietēm nevajadzētu lietot vairāk par vienu alkoholisko dzērienu dienā.

Pētījumā Kivamaki ar kolēģiem pārskatīja datus, kas iegūti no 130 tūkstošiem Lielbritānijas, Francijas, Zviedrijas un Somijas iedzīvotāju. Tiem, kuri nedēļā izdzēra vairāk nekā 14 alkoholiskos dzērienus, bija 16% lielāka iespēja sasirgt ar demenci nekā tiem, kuri alkoholu lietoja mazāk.

Kopumā 10% pētījuma dalībnieku atzina, ka pēdējā gada laikā ir pēc alkohola lietošanas zaudējuši samaņu.

“Mēs atklājām, ka alkohola izraisīts samaņas zudums ir saistīts ar palielinātu demences risku,” teica Kivamaki.