Cik maksā tīrs gaiss?

FOTO: Reuters / Scanpix

Karantīna un ierobežojumi globālajai ekonomikai ir devuši sāpīgu triecienu, taču, kā saka – nav ļaunuma bez labuma. Viena no pozitīvākajām lietām saistībā ar ierobežojumu noteikšanu Covid-19 izplatības mazināšanai ir tā, ka daļā pasaules lielpilsētu ir manāmi uzlabojusies gaisa kvalitāte, vēsta Pasaules Ekonomikas forums.

Internetā esam redzējuši fotogrāfijas no lielpilsētām, kurās vairs nav smoga, esam dzirdējuši anekdotes par cilvēkiem, ka “pirmo reizi pilsētā var sajust tīru gaisu”. Tāpat esam arī redzējuši ziņas, ka, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, piesārņojuma līmenis atkal sāk palielināties, jo arvien vairāk cilvēku atgriežas savās darba vietās.

Vēl šā gada sākumā neviens pat nenojauta, cik milzīgas pārmaiņas mūsu dzīvē ieviesīs pandēmija, kas mainīs veidu, kā dzīvojam un kā strādājam. Un tieši tagad aktuāls ir jautājums par gaisa piesārņojumu. Jaunākajā “YouGov” aptaujā, ko vadīja “Clean Air Fund”, pierādīts, ka gaisa piesārņojums ir atzīts par vienu no trim galvenajiem uztraukuma iemesliem, kas var apdraudēt sabiedrības veselību. Aptauja tika veikta Bulgārijā, Indijā, Nigērijā, Polijā un Lielbritānijā.

Bažas par gaisa kvalitāti ir visai nozīmīgas, jo, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizāciju (PVO), ik gadu aptuveni 4,2 miljoni priekšlaicīgo nāves gadījumu ir saistīti ar gaisa piesārņojumu. Pētījumu atklājuši, ka slikta gaisa kvalitāte rada 19% kardiovaskulāro nāves gadījumu, kā arī – 29% mirušo bija plaušu vēzis. Slikta gaisa ietekme uz veselību palielina izmaksas sabiedrības veselības pakalpojumiem, kā arī atstāj negatīvas sekas ekonomikā kopumā. Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 2013. gadā gaisa piesārņojums kopumā globālajai ekonomikai izmaksāja ap 225 miljardiem dolāru.

Tas bija vēl ļoti ilgu laiku pirms Covid-19 pandēmijas. Viens no pandēmijas traģiskākajiem aspektiem ir tas, ka tās sabiedrības, kas visvairāk cieš no gaisa piesārņojuma, arī Covid-19 pandēmijā cieš vissmagāk. Līdz ar to gaisa piesārņojums netieši ietekmē arī jaunās slimības izplatību.

Tomēr ir arī iemesli, kas nākotnē ļauj skatīties ar cerību. Kā jau redzējām karantīnas un ierobežojumu laikā, faktiski dažu dienu laikā gaisa piesārņojums var tikt ievērojami samazināts. Tas pozitīvi ietekmējis arī cilvēku veselību. Līdz ar to iespējams, ka tieši šis ir laiks, kad koncentrēties uz ieguvumiem, ko pasaules iedzīvotāji varētu saņemt, iegūstot tīru gaisu.

Ekonomiskie labumi un tīrs gaiss

Ieguvumi veselībai no tīra gaisa ir labi izpētīti un dokumentēti, taču mazāka uzmanība ir pievērsta ekonomiskajiem labumiem. Tieši tādēļ sadarbību sāka divas organizācijas – “Clean Air Fund” un “CBI Economics”, kas veica unikālu analīzi par to, kāda ir tīra gaisa potenciālā cena Lielbritānijā.

Tiek norādīts, ka labai veselībai nevar noteikt cenu, taču – ir iespējams noteikt cenu tīram gaisam.

“CBI Economics” veiktās analīzes rezultāti liecina, ka Lielbritānija no labākas gaisa kvalitātes varētu iegūt vismaz divus miljardus eiro lielu labumu ik gadu. Tiesa gan, valstij tad ir jāievēro PVO izstrādātās rekomendācijas par tīra gaisa nodrošināšanu, un tas savukārt būtu jādara visām atbildīgajām valsts un veselības aprūpes iestādēm.

Analīze norāda, ka, mazinot sliktas kvalitātes gaisa izraisītas saslimšanas, izdotos mazināt nāves gadījumu skaitu, mazāk būtu darba kavējumu, kā arī strādājošajiem būtu labāka veselība. Tas pozitīvi ietekmētu ne tikai cilvēkus un viņu ģimenes, draugus un kopienas, bet veselīgāki valsts iedzīvotāji varētu sniegt lielāku ekonomisko pienesumu, saglabājot un papildinot savas prasmes.

Tā, piemēram, Lielbritānijā varētu novērst ap 17 tūkstošiem priekšlaicīgu nāves gadījumu, respektīvi – ik gadu darba tirgus nezaudētu tik lielu daudzumu strādājošo. Ja cilvēki varētu ilgāk dzīvot un attiecīgi – arī strādāt, tad Lielbritānija spētu iegūt aptuveni 40 000 produktivitātes gadu, kas varētu sniegt 1,2 miljardu eiro lielu ekonomisko ieguvumu pirmajā gadā un ar katru gadu  arvien lielāku, jo mazāk cilvēku būtu spiesti priekšlaicīgi pārtraukt savas darba gaitas.

Uzlabojot gaisa kvalitāti, izdotos iegūt papildu trīs miljonus darba dienu ik gadu, jo cilvēki mazāk ņemtu slimības lapas, kā arī – cilvēkiem nebūtu jānāk uz darbu slimiem, kad viņi tāpat nespēj pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus. Tas savukārt ļautu Lielbritānijas ekonomikai iegūt ap 700 miljoniem eiro ik gadu.

Aicinājums rīkoties

2018. gadā Lielbritānija nespēja izpildīt vairākus nacionālos gaisa kvalitātes uzdevumus, no kuriem daudzi neatbilst PVO noteiktajām vadlīnijām par “tīra un veselīga gaisa kvalitāti”.

“CBI Economics” secinājumi dod pamatu jaunām kampaņām, kas aicinās Lielbritānijas valdību rīkoties, lai PVO vadlīnijas tiktu izpildītas līdz 2030. gadam.

Šie secinājumi ir aktuāli ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Tiem ir jākļūst par sava veida modinātājzvanu gan pašvaldībām, gan valdībām visā pasaulē, lai beidzot apzinātos to, ka tīra gaisa nodrošināšana ir fundamentāla nepieciešamība, lai spētu nodrošinātu labu un stabilu ekonomisko izaugsmi, kā arī nodrošinātu cilvēkiem labāku dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi.

Tā ir skaidra ziņa arī biznesam – cīņa pret gaisa piesārņojumu sākas jau  darbinieku veselības labad. No šīs analīzes ir iespējams secināt, ka gaisa piesārņojums sasniedz visu valstu uzņēmumu finanšu sistēmas. Tādēļ Eiropā visu nozaru uzņēmumi atbalsta ilgtspējīgu un zaļu nākotni un daudzi uzņēmumi jau ir apņēmušies darīt visu iespējamo, lai palīdzētu savām valstīm sasniegt neto nulles emisijas mērķi līdz 2050. gadam.

Ar tik pārsteidzošu ekonomisko pamatojumu gaisa piesārņojuma samazināšanai, ir skaidrs, ka PVO gaisa kvalitātes vadlīniju ievērošana ir izšķirošs zaļās atveseļošanās elements.

Uz augšu
Back