No 12.septembra, iebraucot Latvijā no Igaunijas, būs jāievēro 14 dienu pašizolācija (37)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Twitter@Latvian_MFA

No sestdienas, 12.septembra, iebraucot Latvijā no Igaunijas, ceļotājiem būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, tā piektdienas pēcpusdienā savā Twitter kontā ziņo Ārlietu ministrija.

Turpmāk 14 dienu pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 27 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 30 valstīm.

Minēto 27 ES vai EEZ valstu vidū ir Igaunija, Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija.

Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija turpmāk būs jāievēro, ceļojot no Tunisijas un Kanādas. Tikmēr šo valstu vidū pašizolācijas prasība vairs netiek attiecināta uz Austrāliju, Gruziju, Japānu, Jaunzēlandi, Ruandu, Dienvidkoreju, Taizemi un Urugvaju.

Saslimstība ar Covid-19 kritusies Lihtenšteinā, līdz ar to, ceļojot no šīs valsts, vairs nebūs jāievēro pašizolācija.

Latvijā patlaban ir otrā zemākā saslimstība ar Covid-19 no visām Eiropas valstīm, kurās ir reģistrēti Covid-19 gadījumi. Patlaban šis rādītājs Latvijas gadījumā ir 4,3 pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem. Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā tas ir 15,6 gadījumi, bet Igaunijā - 20,8.

Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropas reģionā ir Spānijā, Andorā un Francijā. Šajās valstīs un tostarp Monako šis rādītājs pārsniedzis 100 gadījumu robežu.

Izmaiņas sarakstā spēkā no rītdienas.

Kā informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, ja kaimiņvalstīs pieaugs saslimstība, valdības lēmums paredz, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, būtu jāievēro pašizolācijas principi.

Kādi ir izņēmumi

Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju gadījumos, kad tas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai Lietuvā vai Igaunijā. Šādās situācijās personai būs jāspēj uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu.

Tāpat izņēmums attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus, ja persona var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Izņēmums tiek pieļauts arī, lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību vai lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.

Savukārt atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāievēro sekojoši papildu drošības principi. Tām jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.

Tāpat šīm personām, veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktos piesardzības pasākumus, kā arī, uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs. Vienlaikus, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, personai uzreiz jānodrošina pašizolāciju un jāsazinās ar ārstu.

Valdības lēmums arī paredz, ka pašizolācija nebūs jāievēro personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Īpašs regulējums attiecināts arī uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju.

Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro.

Lietuvā ceļotājiem dati Nacionālajam sabiedrības veselības centram būs jāiesniedz elektroniski

Visiem ceļotājiem, kas ierodas vai atgriežas Lietuvā pa starptautiskajiem satiksmes maršrutiem, no nākamās otrdienas, 15.septembra, būs elektroniskā veidā jāiesniedz savi dati Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) speciālistiem, piektdien paziņojis NVSC.

Saskaņā ar Lietuvas veselības ministra Aurēlija Verīgas rīkojumu starptautiskajiem

pasažieru pārvadātājiem būs jānodrošina, lai visi pasažieri būtu aizpildījuši anketas un apstiprinātu tās ar kvadrātkodu.

"Gaidot lidmašīnu, prāmi vai vilcienu, vajadzīgas tikai dažas minūtes, lai internetā aizpildītu anketu un iesniegtu savus datus, kamēr papīra anketas aizpildīšana aizņem krietni ilgāku laiku. Turklāt datu pārnešanai no papīra anketām uz informācijas sistēmu jātērē prāvi cilvēkresursi, kurus būtu iespējams atvēlēt citiem mērķiem, teiksim, konsultāciju sniegšanai," skaidrojis ministrs.

Iespēja iesniegt papīra anketu paredzēta tikai atsevišķos gadījumos, pārvietojoties ar sauszemes transportu vai tad, ja nav objektīvu iespēju aizpildīt to internetā,  un tādos gadījumos anketa vienas dienas laikā jāiesniedz Nacionālajam sabiedrības veselības centram.

Pārējos gadījumos vēl pirms iekāpšanas lidmašīnā, prāmī, vilcienā vai autobusā ceļotājam būs jāaizpilda anketa NVSC interneta vietnē un, iekāpjot transportlīdzeklī, jāuzrāda saņemtais apstiprinājums - kvadrātkods.

Anketā, kas atrodama vietnē " jānorāda vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, apmeklētās valstis, kontaktdati, reisa numurs un sēdvieta lidmašīnā vai prāmī.

Personām, kas ierodas Lietuvā no paaugstināta riska valstīm, kā arī ārvalstniekiem no trešajām valstīm pēc ierašanās Lietuvā noteikta obligāta 14 dienu pašizolācija.

Dumpis: Covid-19 robežvērtība ir tikai aptuvens skaitlis, situācijas izvērtēšanā jāņem vērā arī citi faktori

Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju jeb robežvērtība, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, ir tikai aptuvens skaitlis, tāpēc, izvērtējot situāciju, ir jāņem vērā arī citi faktori, skaidroja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

TVNET jau ziņoja, ka nedēļas sākumā Ekonomikas ministrija ierosināja celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju izceļošanas valstī līdz 25. Šādu lēmumu pieņēmušas arī abas Baltijas kaimiņvalstis, kurās no nākamās nedēļas aktuālā robežvērtība būs 25 gadījumi.

Infektologs: robežvērtība pati par sevi ir tikai aptuvens skaitlis

Ja, piemēram, ir konstatēts un apzināts kāds uzliesmojums ar 50 cilvēkiem pēc kāda kopēja atpūtas pasākuma, tad tas ir daudz vieglāk atrisināms, nekā desmit neskaidras izcelsmes gadījumi dažādos reģionos, stāsta eksperts.

Tikpat būtiski ir, vai gadījumi tiek konstatēti tiem, kas ieradušies no ārvalstīm, vai tie ir vietējas izcelsmes.

"Var jau būt, ka ierodas kāda hokeja komanda un izbojā visu valsts statistiku, neatstājot nekādu iespaidu uz vietējo epidemioloģisko situāciju," kā piemēru min infektologs.

Pēc viņa paustā, arī testēšanas apjoms ir būtisks. Lai gan dažādās valstīs tas ievērojami atšķiras, attiecībā uz Baltijas un Skandināvijas valstīm gan šādu bažu nav.

Attiecībā uz Igauniju un Lietuvu pašreizējā problēma ir tāda, ka tajās saslimušo skaits ir daudzreiz augstāks nekā Latvijā, skaidroja eksperts.

Ja par Lietuvu var teikt, ka tur situācija ir stabila un Lietuvas vairāk vai mazāk sekmīgi cīnās ar Covid-19, tad Igaunijas tendence gan ir negatīva, vērtēja Dumpis.

"Tāpēc šo robežciparu būtu jāvērtē, ņemot vērā dažādus aspektus, bet visumā tas ir orientējošs, jo atspoguļo saslimstību ilgstošākā laika periodā," rezumēja infektologs.

Jau ziņots, ka Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto "izejas situāciju".

Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.

"Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams," norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.

Komentāri (37)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu