Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju izglītoties katram pieaugušajam.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Silvija Kārkliņa. Viņa uzskata, ka ir nepieciešams veidot sistēmisku pieeju pieaugušo izglītībai un tās pieejamībai katram pieaugušajam Latvijā - īpaši strādājošiem, tomēr neaizmirstot par aktivitātēm arī senioriem dzīves ilgtspējas pagarināšanai.
Kārkliņa norādīja, ka nesen paziņots par jaunu iespējamo finansējumu 20 miljonu eiro apmērā pieaugušo mācībām.
Viņasprāt, tas ir labi, tomēr tas neaptver visus pieaugušos iedzīvotājus. Aktīvākie mācās, tomēr profesionālā pilnveide ir nepieciešama ikvienam strādājošajam, lai "neizkristu" no darba tirgus. It īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) prasmes, kuras jāatjauno visu profesiju pārstāvjiem katrus 3-5 gadus, kā arī profesionālo prasmju un zināšanu atsvaidzināšana katrus 5-6 gadus palīdz sekot līdzi tehnoloģiskajām pārmaiņām katrā nozarē," pausts idejas pieteikumā.
Iniciatīvā skaidrots, ka
piemērs ir Francijas Darba likums, kurā katram strādājošajam ir garantēta mācību iespējamība katru gadu, kas, apkopojot sešu gadu periodā, ļauj izmantot lielāku kursu piedāvājumu atbilstīgi savām un darba devēja vajadzībām.
Kārkliņa vēlas, lai ikkatram tiktu dota iespēja mācīties, jo patlaban Latvijā šī mācīšanās iespēja vairāk paliek aktīvo pilsoņu ziņā, tāpēc arī Latvijas rādītāji par iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā.
"It īpaši tas varētu palīdzēt mazajos uzņēmumos strādājošajiem un tālākos laukos dzīvojošajiem. Ja, piemēram, Latvija savā darba un nodarbinātības likumdošanā noteiktu, ka ikvienam profesionālajai apmācībai tiek apmaksātas divas darba dienas gadā, tad sešos gados (ja kāds mācībām nejūt aktīvu nepieciešamību katru gadu) sakrātos jau 12 dienas, un tās būtu jāizlieto mācībām," piedāvāts iniciatīvā.
Viņasprāt, Latvija tad arī varētu pretendēt uz zināšanu sabiedrības valsti realitātē, ne tikai uz papīra, kas tiek pausts nacionālajos attīstības plānos.