Pirmā un pati galvenā atziņa: mēs esam izdzīvojušas! Un tas ir būtiski. Covid-19 transformētā realitāte izgaismojusi, kas mūsu dzīvē nedarbojas un no kā bija jāatbrīvojas jau sen. Mēs nevarēsim būt jaudīgas, gudras, radošas, foršas, ja būsim izdegušas un neparūpēsimies par sevi. Tās ir dažas no spilgtajām Foruma “Līdere” iedvesmas sarunu vebināru atziņām.
Covid-19 krīze ar lielākiem vai mazākiem izolācijas elementiem turpinās. Eksperti neizslēdz, ka pēc vasaras uzelpas rudenī Eiropā no jauna uzliesmos koronavīruss, un tas nozīmē vēl vienu realitātes transformāciju, vēl vienu triecienu dažādām industrijām. Sekas ar bumeranga efektu vēl izjutīsim. Bet kā tieši būs, nezinām. Un tāpēc mums, sievietēm, jābūt jaudīgām, mums jābūt foršā kondīcijā. Mums jābūt savas dzīves LĪDERĒM!
“Pats galvenais – dosim iedvesmas devu, kas šobrīd tieši mums – sievietēm, ir tik ļoti nepieciešama. Laiks sev, saviem sasāpējušiem jautājumiem, laiks kopā ar citām lieliskām dāmām, laiks paskatīties no malas un ieskatīties dziļi sevī,” teikts foruma “Līdere” ieskaņā. Iedvesmu virzīties uz priekšu, būt foršām, skaistām, jaudīgām deva "Līderes" pavasara vebinārs. Lūk, dažas iedvesmojošas atziņas!
Nebūt cūkai pret sevi
“Uguns skolas” dibinātāja Laura Dennler, runājot par to, kā nodrošināt jaudīgu atbalstu, kas mums šajā laikā tik nepieciešams, saka: “Tevi vajag tavā dzīvē un foršā kondīcijā.” “Lai mums katru dienu būtu spēks un prieks, ir būtiski, ka to cilvēku, no kura atkarīga visa mūsu dzīve, mēs katru vakaru nepiekautu līdz nesamaņai. Kā mēs to darām? Kad ejam gulēt, mēs domājam par visu, ko mēs šodien nepaspējām, neizdarījām. Tas ir kā viens sitiens pēc otra un vēl galvu kārtīgi pret zemi: tu, lūzere, tu to nevarēji un šito. Ja gribam, lai tam cilvēkam, no kura atkarīga mūsu dzīve un mūsu mīļo cilvēku labsajūta un iespējas, nākamajā dienā būtu spēks, vajag viņu vakarā stiprināt, nevis skatoties uz to, kas man tajā dienā nesanāca, bet uzsverot, ko es izdarīju, no kā es sevi un mīļos pasargāju. Es to piekopju, un nākamās dienas kvalitāte pilnībā mainās. Mums ir ieradums būt cūkām pret sevi.
Tas ir sev jāatgādina - ko es šodien sev labu izdarīju, ko labu pateicu, kā par sevi parūpējos, kā uzslavēju, kā stiprināju.
Tā ir izvēle katru dienu.” Lektore uzsver, ka atpūta, laiks sev un prieks nav jānopelna. “Tērējot iekšējās rezerves, strādājot pa naktīm, mēs dabūjam visu gatavu, bet esam izdegušas. (..) Ja tevis nav tavā dzīvē, tas ir bīstami, jo tā vairs nav tava dzīve. Mēs nevarēsim būt jaudīgas, gudras, radošas, foršas, ja būsim izdegušas un neparūpēsimies par sevi.” Viņa saka, ka krīzes laiks nav unikāls, tajā ziņa, ka kaut kas nedarbojas. Patiesībā tas izgaismo to, kas dzīvē jau nedarbojās un jau sen no tā bija jāatbrīvojas. “Kad pēdējo reizi tu tīrīji savas dzīves jahtas korpusu, kas ir zem ūdens?” viņa retoriski jautā. “Sieviete ir pelnījusi atpūtu un prieku bez vainas sajūtas, ka nodara pāri savējam vai ka ir slinka un izlaidusies.”
Sērfot pa dzīves viļņiem
Domājot par to, kā pēc vētras tikt galā ar postažu, uzņēmēja Aiva Vīksna saka, ka ir izsisti pamati zem kājām, esam ieceltas jaunā realitātē, kurā nezinām, kā būs. Ko darīt, lai atkal smaidītu, dzīvotu, elpotu?
“Šajā salīdzinoši īsajā laikā esam piedzīvojušas lielu emociju gammu - sākot ar dusmām, agresiju, bailēm, neziņu un turpinot ar daudziem jautājumiem: kāpēc, kas notiks, kas būs tālāk? Esam konstatējušas, ka ilgi koptais ābeļdārzs ir izpostīts - ābeles izgāztas ar saknēm, aizlauzti lielie zari, zāliens pilns ar maziem zariem. Un tomēr ir ābelītes, kas ir izdzīvojušas un šajā fantastiskajā laikā uzziedējušas. Līdzīgi ir mūsu uzņēmumos.” Aiva Vīksna uzsver: “Pirmā un pati galvenā atziņa: mēs esam izdzīvojušas! Un tas ir būtiski. Pēc vētras ābeļdārzs ir jāsakopj, un līdzīgi ir uzņēmumā.” Uzņēmēja runā par to, ka vētras nenogalina, bet dara mūs spēcīgākus.
“Sākotnējais šoks un neziņa ir pārgājusi, esam nostabilizējušās, un, es pat teiktu, mūsos ir atbrīvojusies otra elpa, brīvības sajūta, esam paskatījušās uz savu uzņēmumu no tāda kā lidojuma un ieraudzījušas jaunus virzienus, idejas, kā darīt. Šajā laikā esam atbrīvojušies no rutinētā darba un vāveres riteņa, kas bijis. Mēs skrējām, jo tā bija jādara un uz acīm bija klapītes. Ir parādījies laiks jaunām idejām, un to vajag izmantot. Mēs nezinām, kā būs, un tāpēc radoši meklējam, ko darīt. Būtiska loma ir komandai, kura var brīvi domāt, ieteikt idejas, meklēt jaunas pieejas biznesam.” Aiva Vīksna atgriežas pie uzņēmējdarbības salīdzinājuma ar dārzu: “Vietās, kur ābelītes vētra izgāzusi, mēs stādām jaunas. Varbūt šīs jaunās nākotnē būs ražīgākas. Un tajā pašā laikā to, kas nopostīts, varam likt lietā - tam būs īpaša vērtība.” Uzņēmēja saka, ka šajā laikā rodas idejas, ko varam pārdot ne tikai Latvijas iekšējā tirgū, bet tālāk. Un šobrīd ir iespēja pilnveidoties, mācīties un sasniegt jaunu attīstības pakāpi. “Mēs vienmēr teicām, bet atlikām - kaut kad, kaut kad vēlāk.
Ne velti sociologi, ekonomisti, filozofi saka, ka globalizācija, kurā virzījāmies, pāries un tā, kā bija, vairs nebūs.
Aizvien lielāka loma būs mazajam un vidējam biznesam, kas būvēts uz vērtībām. Mums Latvijā 98% ir mazais, vidējais un mikro bizness, kas var potenciāli attīstīties. Jaunie apstākļi mums iedod jaunu elpu, jaunu virzienu, un mums jāiemācās sērfot pa dzīves viļņiem, esot dzīvesgudrām, prasmīgām un spējot notvert vilni un būt uz tā.”
Paņem aiz rokas
Uzņēmēja, alpīniste un sapņotāja Olga Kotova piedāvā savu izdzīvošanas instrukciju. “Ja esat smagākajā stāvoklī, kad nav ne mērķu, ne motivācijas, ne spēka, ja ir sajūta, ka guļat zem segas un zem šīs segas labprāt paliktu uz visiem laikiem, tad jādomā par bāzi, kas sastāv no primārām un svarīgām lietām:
gulēt, ēst, dzert ūdeni, ieiet dušā, lietot vitamīnus.
Un es nejokoju, jo ir situācijas, kad cilvēkam ir tāds bezspēks, ka viņš īsti pat uz dušu nevar aiziet. Jā, tas ir smags stāvoklis, kurā parasti mēs mēģinām ķerties pie augstiem plauktiem - risināt psiholoģiskas problēmas, bet pirms tam apsveriet - varbūt jānodod asins analīzes, varbūt jums trūkst vitamīnu vai dzelzs. Mūsu dvēsele kaut kur mājo, un tas ir mūsu organisms. Mēs esam fiziskas būtnes, un par organismu vajag parūpēties. Neviens cits, izņemot jūs, par to neparūpēsies. Tas ir pirmais solis, kā atgūt kontroli pār dzīvi, nevis vienu kāju likt otrai priekšā.
Visām, kurām ir slikti, ir draudzenes. Kur jūs esat?
Ja jums pašai nav tāda situācija, padomājiet, varbūt kādam jums tuvam cilvēkam ir slikti. Apzvaniet visus - ja neceļ klausuli, zvaniet uzstājīgāk. Depresijas laikā pacelt klausuli ir grūts uzdevums. Brauciet un palīdziet, izdariet kaut ko fiziski, paņemiet pie rokas, aizvediet nodot analīzes, jo, kad cilvēkam ir slikti, viņam vajag ekstra korporālo gribasspēku. Un to var dot draudzība.”
Šogad, 2. oktobrī, izstāžu centrā Ķīpsala nu jau trešo reizi norisināsies viens no grandiozākajiem forumiem Latvijā – sieviešu izaugsmes un iedvesmas Forums "Līdere" 2020, pulcējot vienuviet 1000, taču tiešsaistes skatītāju rindās vēl ap 100 000 skatītāju.
