Eiropas Parlaments (EP) trešdienas balsojumā aicināja pastiprināt Eiropas Savienības (ES) civilās aizsardzības spējas, lai ES varētu labāk reaģēt plaša mēroga ārkārtas situācijās kā Covid-19, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
ES Civilās aizsardzības mehānisms ir bieži palīdzējis glābt iedzīvotāju dzīvības, tostarp arī Covid-19 krīzes laikā, koordinējot un palīdzot īstenot civilās aizsardzības pasākumus. Ar 2019.gadā izveidotā papildu rezerves fonda "RescEU" starpniecību dalībvalstu dienestu atbalstam iegādāti ventilatori, individuālie aizsardzības līdzekļi, vakcīnas, zāles un laboratorijas piederumi. Šonedēļ ar mehānisma starpniecību tika nogādāta papildu palīdzība bēgļiem no nodegušās Morijas nometnes Lesbas salā Grieķijā, sacīja Krastiņš.
Tomēr pandēmija parādījusi, ka gadījumos, kad daudzas dalībvalstis vienlaikus skar viena un tā pati ārkārtas situācija, krīzes vadības sistēmas efektivitāte ir ierobežota. Tādēļ EP vēlas stiprināt ES papildu spēju rezerves "RescEU" kapacitāti, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm šādās ārkārtas situācijās nebūtu jāpaļaujas vienīgi uz saviem resursiem un brīvprātīgu palīdzību.
Pašreizējās sarunās par ES budžetu un atveseļošanās fondu EP ir atbalstījis Eiropas Komisijas ierosināto budžeta palielinājumu papildu spēju rezervei.
Kā norādīja Krastiņš, EP deputāti tomēr prasa ievērojami lielāku summu piešķirt sagatavotībai, tostarp jauna "RescEU" aprīkojuma un materiālu iegādei. Tas ļautu ātri un efektīvi reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām vai tādām krīzes situācijām kā Covid-19 pandēmija, kuru varbūtība ir maza, taču sekas ir smagas, uzsver deputāti.
Lai ES finansējuma izmantošana būtu pārredzamāka, EP deputāti arī vēlas, lai tiktu norādīts, kā nauda tiek sadalīta mehānisma trīs pīlāros, proti, novēršana, sagatavotība un reaģēšana.
Ziņojums tika pieņemts ar 617 balsīm par, 52 pret un 23 atturoties. EP ir gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm, lai pastiprinātais mehānisms varētu sākt darboties līdz 2021.gada janvārim.
ES Civilās aizsardzības mehānisms tika izveidots 2013.gadā. Tā sākotnējais mērķis bija stiprināt sadarbību katastrofu novēršanā, sagatavotībā un reaģēšanā uz tām. Ja ārkārtas situācijas mērogs izsmēlis valsts reaģēšanas spējas, tā ar mehānisma starpniecību var lūgt citu valstu brīvprātīgu palīdzību.
Krastiņš norādīja, ka 2019.gadā tika izveidots papildu rezerves fonds "RescEU", lai ES varētu tieši palīdzēt katastrofu skartajām dalībvalstīm, kad to iekšējā kapacitāte ir izsmelta. "RescEU" ugunsdzēsības lidmašīnas un helikopteri ir palīdzējuši dalībvalstīm glābt iedzīvotāju dzīvības zemestrīču, viesuļvētru, plūdu un mežu ugunsgrēku laikā, kā arī evakuēt ES iedzīvotājus.
Pašreizējās Covid-19 krīzes laikā ar tā starpniecību mājās nogādāja vairāk nekā 75 000 ES pilsoņu. Pandēmijas laikā "RescEU" arī dalībvalstu veselības dienestu atbalstam piegādāja medicīnisko aprīkojumu, piemēram, ventilatorus, individuālos aizsardzības līdzekļus, zāles un laboratorijas piederumus.
