Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) pārstāt būt naivai attiecībās ar lielvarām un sevišķi kritizēja Turciju un Krieviju.
Leiena paziņoja, ka ES jāpieņem skaidri ārpolitikas lēmumi un jādara tas bez vilcināšanās, nevis jāiegrimst iekšējās ķildās.
EK prezidente izmantoja ikgadējo uzrunu par stāvokli ES, lai brīdinātu Turciju neterorizēt Grieķiju un Kipru par enerģijas resursiem Vidusjūras austrumos.
"Turcija ir un vienmēr būs nozīmīgs kaimiņš, bet, lai gan mēs atrodamies tuvu kopā uz kartes, distance starp mums pieaug," uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) sacīja Leiena.
"Jā, Turcija atrodas nemierīgā reģionā. Un jā, tā uzņēmusi miljoniem bēgļu, par ko mēs viņus atbalstām ar ievērojamu finansējumu. Bet nekas no tā neattaisno mēģinājumus iebiedēt kaimiņus," sacīja Leiena.
Grieķijas, Kipras un Turcijas starpā pastāv domstarpības par dabasgāzes iegulām Vidusjūras austrumdaļā un jūras robežām. Ankara ir sadusmojusi abas ES dalībvalstis, karakuģu pavadībā nosūtot ģeoloģiskās izpētes kuģus uz ūdeņiem, uz kuriem pretendē arī Grieķija un Kipra.
Pastāv bažas par konflikta izcelšanos, un Kipra izdara spiedienu uz ES, lai tā piemērotu jaunas sankcijas Turcijai.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels vizītē Kiprā trešdien pavēstīja, ka ES ļoti stingri aizstāvēs Kipru šajā strīdā.
Visu 27 ES valstu līderi nākamnedēļ tiksies Briselē, lai apspriestu bloka attiecības ar Turciju, kas oficiāli joprojām skaitās ES kandidātvalsts, bet iestāšanās sarunas ir iesaldētas.
Eiropas Savienībā lēmumi, kas skar ārpolitiku un sankciju piemērošanu, tiek pieņemti vienbalsīgi, un tas bieži nozīmē ilgu procesu, jo atsevišķas valstis var izmantot veto draudus savu interešu aizstāvēšanai.
Piemēram, diplomāti ziņo, ka pašreiz ES sankciju noteikšanu Baltkrievijai bloķē Kipra, kas vēlas, lai sankcijas saistībā ar dabasgāzes izpētes darbiem Vidusjūras austrumdaļā tiktu noteiktas arī Turcijai.
Leiena aicināja mainīt kārtību un vismaz jautājumos par sankciju piemērošanu pieņemt lēmumus ar vairākuma atbalstu. Taču tas nozīmē, ka visām 27 ES dalībvalstīm būtu jāatsakās no veto tiesībām, kas, visticamāk, nekad nenotiks.
Leiena arī pavēstīja, ka EK ierosinās izveidot Eiropas Savienībā mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē. Tā būtu ES versija par Magņitska likumu, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.
Leiena savā uzrunā EP pievērsās arī situācijai Baltkrievijā, uzsverot, ka Baltkrievijas tautai jābūt brīvai pašai izlemt savu nākotni.
"Viņi nav figūriņas uz kāda cita šaha dēļa," sacīja Leiena.
Viņa arī brīdināja tos līderus, kāds, piemēram, ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuri izteikušies, ka pienācis laiks uzlabot attiecības ar Maskavu.
"Tiem, kas atbalsta ciešākas saites ar Krieviju, es teikšu, ka Alekseja Navaļnija saindēšana ar ķīmisko reaģentu nav viens tāds gadījums," sacīja Leiena.
"Mēs esam redzējuši šo modeli Gruzijā un Ukrainā, Sīrijā un Solsberijā un ar jaukšanos vēlēšanās visā pasaulē," norādīja EK prezidente.
"Šis modelis nemainās un nekāds cauruļvads to nemainīs," viņa piebilda, ar to acīmredzot domājot Vācijas un Krievijas kopīgo projektu "Nord Stream 2".