"Swedbank": Baltijas valstīs otrajā ceturksnī būtiski saruka darījumu skaits mājokļu otrreizējā tirgū

FOTO: Pixabay

Baltijas valstīs šogad otrajā ceturksnī būtiski saruka darījumu skaits mājokļu otrreizējā tirgū, kamēr jauno dzīvokļu segmentā bija noturīgs kāpums, pavēstīja "Swedbank", atsaucoties uz bankas veidotā Baltijas mājokļu pieejamības indeksa datiem.

"Valdošā nenoteiktība izraisīja cenu un darījumu skaita kritumu otrreizējā tirgū, un šī segmenta dzīvokļi kļuva par pirmajiem Covid-19 upuriem. Tas ietekmēja tirgus struktūru, samazinot šī tirgus segmenta īpatsvaru kopējā darījumu skaitā," norādīja bankā.

Ņemot vērā, ka visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās 2020.gada otrajā ceturksnī bija būtisks darījumu skaita kritums otrreizējā tirgū un noturīgs darījumu kāpums jauno dzīvokļu segmentā, palielinājās jauno dzīvokļu īpatsvars.

"Pārdošanas kritumu otrreizējā tirgū, galvenokārt, noteica šī segmenta augstāka jutība pret makroekonomiskajiem apstākļiem.

Iedzīvotāji bija piesardzīgāki, vērtējot savu finansiālo stāvokli, un, visdrīzāk, lēma nogaidīt un neuzņemties jaunas saistības.

Savukārt, darījumi ar jauniem dzīvokļiem, kas ir atkarīgi no iepriekš noslēgtiem līgumiem, turpinājās, demonstrējot augstāku imunitāti pret ārējiem apstākļiem," skaidroja bankā.

Tāpat "Swedbank" norādīja - kaut gan Rīgā otrajā ceturksnī darījumu apmērs ar padomju laika sērijveida dzīvokļiem gada laikā samazinājās par 43%,

darījumu ar padomju laika sērijveida dzīvokļiem īpatsvars kopējā darījumu skaitā vēl joprojām pārsniedza 50%.

Joprojām augstais sērijveida dzīvokļu īpatsvars arī "vilka uz leju" vidējo mājokļa cenu. Rīgā vidējā cena gada laikā palielinājās vien par 1%, ko virzīja jaunu dzīvokļu cenu kāpums, bet iegrožoja padomju laika dzīvokļu cenu samazinājums. 

Savukārt gan Viļņā, gan Tallinā vidējās cenas izmaiņas bija daudz straujākas, uzrādot pieaugumu par attiecīgi 19,2% un 7,7%. Kaimiņvalstīs cenu kāpumu noteica lielāks darījumu īpatsvars ar jaunajiem un attiecīgi dārgākajiem projektiem.

Vidējās algas kāpums Rīgā otrajā ceturksnī sabremzējās līdz 3,5%.

"Šī krīze nodarīja lielāku kaitējumu tiem, kam ir zemāki ienākumi,

jo nodarbināto algas vairāk skartajās nozarēs ir būtiski zemākas par vidējo, un bezdarba kāpums bija visstraujākais mazāk izglītotajiem iedzīvotājiem. Turpretim, mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem, kas arī ir dārgāku jaunuzcelto dzīvokļu pircēji, kopumā šajā krīzē cieta mazāk. Tas uzturēja un, visdrīzāk, arī turpinās uzturēt pieprasījumu šajā segmentā," minēja bankā.

Tāpat bankā norādīja, ka darījumu īpatsvars otrreizējā tirgū strauji samazinājās pandēmijas dēļ. Taču, visdrīzāk, Rīgai raksturīgā tirgus struktūra, kur dominē padomju laika sērijveida dzīvokļi, pēc krīzes viļņošanās mainīsies tikai pamazām gan jaunuzcelto dzīvokļu ierobežotā piedāvājuma, gan šo dzīvokļu pieejamību iegrožojošo augstāko cenu dēļ.

Uz augšu
Back