Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas noteiktas Krievijas naftas uzņēmumiem, reaģējot uz Ukrainas krīzi, ir pietiekams ārpolitiskais un tiesiskais pamatojums, ceturtdien nosprieda Eiropas Tiesa, noraidot apelācijas sūdzību par sankcijām.
ES tiesa noraida Krievijas uzņēmumu sūdzību par Ukrainas krīzes sankcijām (1)
Prasības centrā ir ierobežojumi, kas noteikti sensitīvo preču un tehnoloģiju eksportam, kā arī piekļuvei kapitāla tirgum.
Sankciju mērķis ir padarīt Krievijas iejaukšanos Ukrainā dārgāku, kā arī sekmēt miermīlīgu atrisinājumu.
Uzņēmumu vidū, kas ir iesaistīti šajā lietā, ir Krievijas valsts naftas uzņēmums "Rosņeftj".
Krievija 2014.gadā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimu, kā arī izvērsusi agresiju Donbasā. Kopš tā laika Rietumi Krievijai noteikuši sankcijas.
Daži sankciju skartie uzņēmumi vērsās Eiropas Tiesā, cenšoties panākt sankciju anulēšanu ar dažādiem argumentiem. Sankcijas neesot tiesiski pamatotas, ar tām tiekot pārkāptas tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību, norādīja Krievijas uzņēmumi.
Tomēr Luksemburgā bāzētās tiesas tiesneši ceturtdien sūdzību noraidīja pilnībā.
Viņi atstāja spēkā zemākas instances ES tiesas spriedumu, kurā bija atzīts, ka sankcijas ir atbilstošas ES valstu noteiktajiem mērķiem.
"Minētie uzņēmumi, saprātīgi vērtējot, nevarēja nezināt par iemesliem, kuru dēļ tiem noteikti šie mērķtiecīgie ierobežojumi," norādīja tiesa.
Lēmums arī atbilst diviem svarīgiem starptautiskiem līgumiem - 1994.gada ES-Krievijas partnerības līgumam un Vispārējam līgumam par tarifiem un tirdzniecību.