Tiesai no jauna būs jāizskata lieta par "Trasta komercbankas" administratora rīcību

"Trasta komercbankas" jaunais klientu apkalpošanas centrs Palasta ielā 1 iekšskats.

FOTO: Lita Krone/LETA

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, apmierinot virsprokurora protestu, nodevis jaunai izskatīšanai lietu par likvidējamās AS "Trasta komercbanka" (TKB) maksātnespējas procesa administratora rīcību, valsts labā konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 12.novembra lēmumu, ar kuru bija noraidīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzība par TKB maksātnespējas procesa administratora rīcību.

VID 2019.gada maijā, pamatojoties uz spēkā stājušos lēmumu krimināllietā, ar kuru konkrētu personu norēķinu kontos esošie iepriekš arestētie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā, vērsās pie likvidējamās TKB maksātnespējas procesa administratora ar lūgumu pārskaitīt šos noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus Valsts kasē. Administrators 2019.gada 2.septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja TKB grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem, ar Latvijas valsti, proti, administrators atzina valsti par kreditoru šo personu vietā.

Senāts lēmumā norāda, ka pirmās instances tiesai, izskatot VID sūdzību par administratora rīcību, bija jānoskaidro, vai administratora pieņemtie lēmumi, atzīstot valsti par kreditoru, ir tiesiski situācijā, kad konkrētām personām TKB attiecīgos norēķinu kontos piederējušie arestētie naudas līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.

2019.gada 12.novembrī noraidot VID sūdzību par administratora rīcību, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa faktiski atzinusi valsti par TKB kreditoru, kas iestājās kredītiestādes iepriekšējo kreditoru vietā, un pievienojusies administratora viedoklim, ka valstij jāgaida tās prasījumu apmierināšana Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā (redakcijā līdz 2018.gada 14.novembrim) noteiktajā kārtībā.

Tomēr Senāts piekrīt prokurora protestā paustajam viedoklim, ka, piemērojot Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā (redakcijā līdz 2018.gada 14.novembrim) noteikto maksātnespējīgās kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību likvidējamās TKB maksātnespējas procesā, par noziedzīgi iegūtajiem atzītie naudas līdzekļi, kas šobrīd atrodas citās bankās, netiek izslēgti no civiltiesiskās apgrozības, bet faktiski tiek iekļauti maksātnespējīgās kredītiestādes kopējā mantā un atgriezti civiltiesiskajā apgrozībā. Piemēram, noziedzīgi iegūtie naudas līdzekļi tiek izmantoti prioritārākas kārtas kreditoru prasījumu apmierināšanai vai maksātnespējas procesa izdevumu, tostarp administratora un viņa palīga atlīdzības, kas atbilstoši Kredītiestāžu likuma 153.pantam ir atkarīga arī no kopējā kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, segšanai. Šāda situācija neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas būtībai un nav pieļaujama.

Kā norādīts Senāta lēmumā, atzīdama šādu administratora rīcību par tiesisku, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nav ņēmusi vērā normatīvā regulējuma par noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju mērķi, jēgu un būtību. Konfiscētā noziedzīgi iegūtā manta, tai skaitā finanšu līdzekļi, ir izmantojama sabiedrības interesēs tās vajadzībām. Citiem vārdiem, noziedzīgi iegūta manta ir izņemama no civiltiesiskās apgrozības, Senāta atziņu skaidroja AT preses sekretāre Kataja.

Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Uz augšu
Back