Levits: Arī mazākām valstīm ir jāpaceļ sava balss, lai līdzdarbotos pasaules problēmu risināšanā

Valsts prezidents Egils Levits piedalās izstādes "BATUN - Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām" atklāšanas pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Laikā, kad pasaule strauji mainās un daudzpusējās sadarbības principi arvien biežāk tiek apšaubīti, ir īpaši svarīgi, ka arī mazākās valstis aktīvi paceļ savu balsi, lai līdzdarbotos pasaules problēmu risināšanā, atklājot izstādi "Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām", klātesošajiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, atzīmējot ANO 75.gadadienu, piektdien tika atklāta Ārlietu ministrijas, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi veidota izstāde "Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām".

Prezidents uzsvēra, ka ar izstādi, kas vēsta par trimdas organizāciju "Baltic Appeal to the United Nations" (BATUN) jeb "Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām", iesākas Latvijas 30.gads ANO saimē. Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka ANO 75.gadskārtā multilaterālisms ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš.

Levita ieskatā, tas ir nepieciešams pasaules miera un drošības stiprināšanai, bez tā konfliktu skaits un konfliktu intensitāte pieaugtu.

Prezidents apliecināja, ka arī Latvija ir gatava dot savu pienesumu globālo jautājumu risināšanā.

11

Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka izstāde apstiprina baltiešu vienotību un neatlaidību. Levits akcentēja, ka tad, kad 1946.gada jūnijā Sanfrancisko konferences noslēgumā tika atvērta parakstīšanai ANO harta, Latvija nebija starp parakstītājiem.

"Mūsu valsts bija okupēta un izdzēsta no pasaules kartes. Tai pašā laikā pēdējās bēgļu laivas no Kurzemes krastiem devās uz Gotlandi," norādīja Levits, uzsverot, ka kara laika bēgļi tika izkaisīti pa visu pasauli, bet daļa nonāca arī ANO galvenās mītnes pilsētā Ņujorkā, kur 1966.gadā tika nodibināta baltiešu sadarbības organizācija BATUN.

Pēc prezidenta paustā, organizācijas mērķis bija veicināt to, ka Baltijas tautu liktenis netiktu aizmirsts globālā līmenī ANO, un aicinājums arī nepieļaut rupju starptautisko tiesību principu pārkāpumu. Valsts pirmā amatpersona uzrunā pievērsās arī 1991.gada augusta notikumiem, kad sabruka Padomju savienība, bet jau nepilnu mēnesi pēc tam ANO Drošības padome lēma par Baltijas valstu uzņemšanu ANO.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Levits akcentēja, ka starp sēdes novērotājiem bija arī Latvijas pilnvarotais lietvedis un sūtniecības vadītājs ASV Anatols Dinbergs, kurš pārstāvēja Latviju Vašingtonā kopš 1941.gada, bet jau 1938.gadā viņš bija nozīmēts kā diplomāts ASV. Savukārt kopš 1970. gada viņš bija Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu vadītājs.

"Šis ir interesants stāsts par to, kā viens Latvijas diplomāts ir beidzis savu darbu jau kā atjaunotās Latvijas valsts pārstāvis un 50 okupācijas gadus savā amatā bija pārstāvējis Latvijas valsti. Viņš bija arī pirmais Latvijas pārstāvis Apvienotajās Nācijās tūlīt pēc uzņemšanas ANO," pavēstīja Levits.

1991.gada sēdē bija arī Dinberga kolēģis no Igaunijas, proti, Ernsts Jāksons un no Lietuvas - Stasis Lozoraitis, kuri arī savu valsti pārstāvēja no laika pirms II Pasaules kara, "50 okupācijas gadus pārvarot un tādā veidā nododot stafelti tālāk". Prezidenta ieskatā, vēstures loks bija noslēdzies.

Valsts pirmā amatpersona pavēstīja, ka

izstāde liecina arī par latviešu spēju organizēties un ilgus gadus strādāt, lai sasniegtu mērķus, arī tad, ja konkrētā situācijā šie mērķi šķiet nesasniedzami.

11

"1970.gadā droši vien šķita diezgan utopiski, ka Latvija varētu tikt atkal uzņemta ANO. Šī īpašība - neatlaidīgi strādāt pie lieliem mērķiem - arī mums lieliski noderēs, jo 2025.gadā Latvija startēs vēlēšanās uz divu gadu termiņu nepastāvīgā locekļa statusā ANO Drošības padomē," uzsvēra prezidents.

Levits atzīmēja, ka ar Latvijas dalību ANO galvenajā institūcijā tiktu noslēgti pirmie trīs Baltijas valstu pārstāvības cikli Drošības padomē. Prezidenta ieskatā, tā būtu arī pienācīga pateicība visiem BATUN dalībniekiem, kuri "vistumšākajos Latvijas okupācijas gados ziedoja savu laiku un pūles, lai sekmētu mūsu atgriešanos pasaules valstu saimē".

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir nopietni mērķi, startējot uz vietu ANO Drošības padomē. Pēc Levita paustā,

Latvija kā moderna, strauji attīstoša Eiropas nācija varētu dot savu pienesumu ne tikai Eiropas jautājumu risināšanā, bet arī globāli.

11

Levits norādīja, ka Latvija vienmēr atbalsta multilaterālismu, cilvēktiesības, sieviešu vienlīdzību, vides aizsardzību, Eiropas Zaļo kursu un cīņu ar klimata maiņas negatīvajām sekām. Viņš atzīmēja, ka tie visi ir globāli jautājumi, un mums ir labas idejas un tehniski piedāvājumi, kā varam aktīvi līdzdarboties šo jautājumu risināšanā globālā līmenī.

"Arvien vairāk parādās tādu jautājumu, ko mēs nevaram risināt nedz nacionālā, nedz Eiropas līmenī, bet kur ir nepieciešama globāla sadarbība. Tas ir arī mūsu mērķis, kādēļ mēs startējam uz ANO Drošības padomi," atzīmēja Levits.

Uz augšu
Back