Autoostu izdevumu pārbaudē atklāj nesamērīgus tēriņus, ko nākas apmaksāt valsts budžetam

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" teritorija. Ilustratīvs foto

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Autotransporta direkcija sākusi izvērtēt, kā ar naudu rīkojas 33 Latvijā strādājošās autoostas - atklājies, ka daudzās izdevumi ir neadekvāti, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Izvērtējumā atklājies, ka vairākās autoostās noteiktas nesamērīgi lielas darbinieku algas, remontu tāmes un citi izdevumi.

Vizma Bahareva, Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja, atklāja, ka atsevišķās autoostās uz papīra sētnieki saņem tikpat lielas algas kā juristi, bet tie, kuri maina maršruta sarakstus, saņem pat vairāk nekā Valsts prezidents.

Piemēram, SIA "Rēzeknes autoosta" norādījusi, ka telpu nomas maksa, ko tā norādījusi kā savu izdevumu pozīciju Satiksmes ministrijai, ir 12 eiro kvadrātmetrā. Par šādu summu ir iespējams izīrēt smalki iekārtotu biroju Rīgas centrā blakus Vērmanes parkam. Pārējās izdevumu pozīcijas šobrīd vērtē Autotransporta direkcija.

Visus uzpūstos tēriņus autoostu īpašnieki uzrāda kā savus izdevumus, aprēķinot iebraukšanas maksu, ko iekasē no pasažieru pārvadātājiem. Savukārt pārvadātāji, kas spiesti šo tarifu samaksāt, tālāk prasa dotāciju valstij.

Pagājušajā gadā pārvadātāji autoostām tikai par iebraukšanu viņu teritorijā samaksājuši 4,5 miljonus,

3

šī gada pirmajā pusgadā - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva atklāj, ka atsevišķās autoostās sētnieki pirms nodokļu nomaksas saņem tik lielas algas kā juristi. Un tie, kuri maina maršruta sarakstus, saņem vairāk par Valsts prezidentu.

Tā piemēram, maksimālā maksa par SIA "Rēzeknes autoosta" teritorijas izmantošanu ir 12 eiro. Tik dārgi par viena autobusa iebraukšanu nav jāmaksā nevienā no triju Baltijas valstu galvaspilsētām, secinājis raidījums. Autoosta atrodas uz privātfirmas zemes.

Pirms četriem gadiem Konkurences padome "Rēzeknes autoostai" jau piemēroja 4026 eiro sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, pārvadātājiem pieprasot pārmērīgu maksu par iebraukšanu autoostā. Pirms pusotra gada padome autoostai uzlika vēl vienu sodu - 838 eiro par prasītās informācijas nesniegšanu, lai pārliecinātos vai trūkumi novērsti. Šobrīd notiekot atkārtota pārbaude, un tajā atklāto Konkurences padome vēl nav gatava komentēt.

Autotransporta direkcija uzskata, ka nepieciešams jauns regulējums likumos. Pretējā gadījumā autoostu tēriņus neviens no malas ietekmēt nevar.

Uz augšu
Back