Autotransporta direkcija: Ir jārod mehānisms autoostu pakalpojumu cenu ietekmēšanai

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pašreiz trūkst regulējuma, kas ļautu ierobežot nepamatotas vai pārāk augstas autoostu izmaksas, tāpēc ir jārod mehānisms, kā pilnībā vai daļēji ietekmēt autoostu cenu par pakalpojumu, sacīja Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Viņa skaidroja, ka šis ir pirmais gads, kad Autotransporta direkcijai ir deleģēta funkcija uzraudzīt autoostu darbību, tāpēc tikai šogad direkcijai ir pieejama informācija par autoostu pakalpojumu maksu, tomēr vēl arvien nav pieejama detalizētāka informācija par to, kā šīs izmaksas rodas un cik pamatotas tās ir.

Ja pārvadātāju gadījumā Autotransporta direkcijai ir pieejama pilna informācija par, piemēram, darbinieku atalgojumu, remonta izmaksām, uzkopšanas izmaksām un tamlīdzīgi, tad autoostu gadījumā Autotransporta direkcija pat neredz to, cik lielu summu pārvadātāji maksā katrai konkrētajai autoostai atsevišķi, jo autoostas piestāda rēķinu pārvadātājiem, nevis direkcijai.

Plone norādīja, ka šī ir joma, kur tirgus apstākļi neļauj veidoties plašai konkurencei, jo pasūtījuma apjoms nav tāds, lai vienā vietā varētu veidot vairākas autoostas, līdz ar to tirgus apstākļi neveido un neveicina konkurenci, bet esošie normatīvie akti nerada apstākļus autoostām pārskatīt savas izmaksas un efektivizēt savu darbību.

"Autotransporta direkcijas ieskatā patlaban trūkst regulējuma, kas ļautu ierobežot nepamatotas izmaksas vai pārāk augstas izmaksas. Ir jārod mehānisms, kā pilnībā vai daļēji ietekmēt cenu par pakalpojumu, jo šī brīža situācija, piemēram, attiecībā uz Rēzekni, ir absurda," skaidroja direkcijā.

Tāpat Plone norādīja, ka jau pirms vairākiem gadiem Autotransporta direkcija izstrādāja savu redzējumu par to, kā šo situāciju risināt, tomēr realizēta tika tikai daļa no tā - autoostas tika iedalītas kategorijās un tika noteikti minimālais pakalpojumu grozs. Direkcijas pārstāve uzsvēra, ka netika realizēta iespēja Autotransporta direkcijai detalizēti vērtēt izmaksu pamatotību, jo šim jautājumam bija daudz iebildumu no autoostām, to pārstāvošām organizācijām, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības u.c.

Pirmdien Autotransporta direkcija tikās ar Konkurences padomi, lai pārrunātu aktuālo autoostu jomā un konsultētos par iespējamajiem risinājumiem situācijas atrisināšanai. Plānots, ka tuvākajā laikā Autotransporta direkcija ar savu redzējumu iepazīstinās Satiksmes ministriju.

Kā ziņots, Autotransporta direkcija sākusi izvērtēt, kā ar naudu rīkojas 33 Latvijā strādājošās autoostas - atklājies, ka daudzās izdevumi ir neadekvāti, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Izvērtējumā atklājies, ka vairākās autoostās noteiktas nesamērīgi lielas darbinieku algas, remontu tāmes un citi izdevumi. To visu autoostu īpašnieki uzrāda kā savus izdevumus, aprēķinot iebraukšanas maksu, ko iekasē no pasažieru pārvadātājiem. Savukārt viņi, kā vēstīja raidījums, šo "uzpūsto" tarifu spiesti samaksāt un tālāk prasa dotāciju valstij.

Pagājušajā gadā pārvadātāji autoostām tikai par iebraukšanu viņu teritorijā samaksājuši 4,5 miljonus, šī gada pirmajā pusgadā - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva atklāja, ka atsevišķās autoostās sētnieki pirms nodokļu nomaksas saņem tik lielas algas kā juristi. Un tie, kuri maina maršruta sarakstus, saņem vairāk par Valsts prezidentu.

Tā piemēram, maksimālā maksa par SIA "Rēzeknes autoosta" teritorijas izmantošanu ir 12 eiro. Tik dārgi par viena autobusa iebraukšanu nav jāmaksā nevienā no triju Baltijas valstu galvaspilsētām, secinājis raidījums. Autoosta atrodas uz privātfirmas zemes.

"Nekā Personīga" rīcībā ir informācija, ka, piemēram, telpu nomas maksa, ko kā savu izdevumu pozīciju Satiksmes ministrijai norādījusi "Rēzeknes autoosta", ir 12 eiro kvadrātmetrā. Pārējās izdevumu pozīcijas šobrīd vērtē Autotransporta direkcija.

Pirms četriem gadiem Konkurences padome "Rēzeknes autoostai" jau piemēroja 4026 eiro sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, pārvadātājiem pieprasot pārmērīgu maksu par iebraukšanu autoostā. Pirms pusotra gada padome autoostai uzlika vēl vienu sodu - 838 eiro par prasītās informācijas nesniegšanu, lai pārliecinātos vai trūkumi novērsti. Šobrīd notiekot atkārtota pārbaude, un tajā atklāto Konkurences padome vēl nav gatava komentēt.

Autotransporta direkcija uzskata, ka nepieciešams jauns regulējums likumos. Pretējā gadījumā autoostu tēriņus neviens no malas ietekmēt nevar.

Uz augšu
Back