Iekāpt pareizajā taksī

Kadri no filmas "Maiņa"

FOTO: publicitātes

Reiņa Kalviņa spēlfilma “Maiņa” Latvijas kino salīdzināma ar svaigu ūdens malku izslāpušam ceļotājam. Pirmkārt jau tā līdzi sev nes vārdus, kas izskan gluži kā pagodinošs tituls, – pirmā Latvijas filmas pirmizrāde kopš Covid-19 izraisītās krīzes. Otrkārt, pats mākslinieks – Reinis Kalviņš – ir gana jauns un vidusmēra latvietim vēl apziņā neierakstījies vārds, kas dod iespēju kino skatītājam ierasto latviešu režijas veterānu piedāvāto kino repertuāru atšķaidīt ar daudz svaigākām asinīm.

Interesants un, nebaidīšos izmantot šo vārdu, pretenciozs ir arī filmas pieteikums – tā būšot krimināldrāma, kas vēsta par kāda jauna taksometra vienas nakts notikumiem pēc tam, kad šis jaunais taksists Mareks ir pārkāpis nerakstītos taksistu pasaules likumus, kas izjauc trauslo līdzsvaru starp konkurējošām taksometru firmām. Intriģējoši. Tomēr, skatoties filmu, tās saturs raisa ļoti daudz jautājumu un vietām nespēj pārliecināt – vai tiešām arī pie mums tā notiek?

Varu vien piedāvāt divus variantus (iespējams, trīs, ja pieņemam, ka nogulēt visu filmas laiku arī ir viena iespēja), kā doties šajā piedzīvojumā tā, lai to puslīdz cienīgi arī uztvertu.

Pirmais variants ir vienkārši ļauties. Plūst līdzi filmai, nedomājot un neuzdodot pārāk daudz jautājumu par sižetu, tēlu savstarpējām attiecībām un kaut kādiem tā saucamajiem backstory. Un pats galvenais – šajā gadījumā svarīgi ir pieņemt, ka saproti, par ko vispār tie taksisti tur karo. Es gan neņemos apgalvot, ka visiem skatītājiem tas varētu sagādāt problēmas, respektīvi, šīs priekšzināšanas, ko filmas sižets noteikti pieprasa gadījumā, ja vēlies filmu tiešām saprast, noteikti kādam piemīt. Taču šeit jautājums var rasties par filmas mērķauditoriju.

Cilvēkam no malas saprast Mareka un taksometru pasauli varētu būt gana sarežģīti, jo režisors un scenāristi, kur režisors ir viens no scenārija līdzautoriem, neko nemetas paskaidrot.

Ir vienkārši tik daudz nianšu, ko autors, šķiet, vēlas, lai spējam paši nolasīt.

Foto: Kadri no spēlfilmas "Maiņa".

Otrs variants ir koncentrēties uz Mareka iekšējo pasauli. Skatīt pasauli ar Mareka acīm ir visnotaļ interesanti. Lai arī var gadīties kādu detaļu neuzķert vai palaist garām, tas vairs nav tik būtiski. Būtiskākais ir jautājums par Mareka rīcību. Par cilvēka motivāciju un riskiem, uz ko tas spējīgs parakstīties šķietamā bezizejas situācijā. Tad tas vairs nav par taksometriem, bet gan par mums pašiem.

Lai arī filmas sižets pilnībā apstiprina paša režisora izteikumus, ka svarīgāk ir tiekties uz māksliniecisko izpildījumu nekā kļūt par sižeta vergu, un sižets tiešām vietām ir šķietami pārāk mīklains un neizskaidrots, filma, raugoties no mākslinieciskā viedokļa, tik tiešām ir pat ļoti baudāma. Tumšie krēslas kadri un pelēkie toņi liek vēlēties dziļāk ierausties krēslā un apsegties ar kādu siltu pledu, kamēr sekojam līdzi Mareka gaitām. Savukārt Rīgas skati, kas paveras caur braucošās automašīnas logiem, ir ne tikai estētiski baudāmi, bet, domājams, daudziem rīdziniekiem un, iespējams, ne tikai, raisīs vismaz bezapziņas līmenī dažādas atmiņas un nostalģiskas sajūtas no pašu piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem.

Kadri no filmas "Maiņa"

FOTO: publicitātes

Pieminēšanas vērts ir arī galvenās lomas atveidotājs, Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš, kuram izdevies pārliecināt filmas režisoru Reini Kalviņu par savu atbilstību lomai visai ātri. Edgars Ozoliņš ne vien vizuāli ļoti precīzi ierakstās Mareka tēlā, bet spēj mani pārliecināt arī ar savu aktiermeistarību. Un uzdevums arī nav no vienkāršākajiem – daudz darbības notiek pie stūres, kas reizē varēja gan traucēt, gan tomēr nostrādāt kā atslēgas elements aktierim, ļaujot reāllaikā un vietā būt konkrētā situācijā, izvairoties no muļķīgām lomu spēlēm un simulācijām. Tiesa, Edgaram šī nav pirmā kino loma un kino lauciņš nav svešs. Arī attiecībā uz pārējo lomu atveidotājiem gribētu domāt, ka Reinis Kalviņš, izvairīdamies no atpazīstamu aktieru piemeklēšanas katrai lomai, ir tomēr savā ziņā uzvarētājs, un šis solis ir vēl viens no faktoriem, kas ļāvis būt soli priekšā jauna satura veidošanā, salīdzinot Reini ar jau norūdītajiem latviešu režisoriem.

Filma "Maiņa", lai arī ne ideāla, vietām varbūt nesaprotama un sižeta ziņā neskaidra, tomēr kalpo par labu jaunā (teorētiski jaunā) režisora Reiņa Kalviņa pieteikumu “lielajā Latvijas kino”. Nozarē sen jau nepieciešami jauni un atspirdzinoši kadri, kas nāktu ar citādām, iespējams, riskantākām idejām, un kas to zina – varbūt tieši Reinis Kalviņš spēs ienest latviešu kino jaunas vēsmas.

Lasi TVNET interviju ar režisoru.

Foto: Spēlfilmas "Maiņa" pirmizrāde.

Uz augšu
Back