Investori cenšas prognozēt, kas tuvākajā nākotnē ietekmēs akciju tirgu. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Tomēr – viss nav tik vienkārši, jo var paiet vairākas nedēļas vai pat mēneši, līdz kāds no kandidātiem oficiāli tiek apstiprināts prezidenta amatā, atsaucoties uz jaunu pētījumu vēsta CNN.
Kompānijas “Good Judgement” analītiķi norāda, ka ir tikai 16% iespējamība, ka vai nu Donalds Tramps, vai Džo Baidens tiks oficiāli apstiprināts par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju jau pirmās nedēļas laikā pēc vēlēšanām.
Lielāka iespējamība ir tā, ka prezidenta vēlēšanu uzvarētāja oficiāla apstiprināšana varētu notikt līdz Pateicības dienai, tas ir, līdz 26. novembrim. 37% varbūtība ir tā, ka šogad 3. novembrī paredzēto prezidenta vēlēšanu uzvarētājs oficiāli tiek nosaukts vien nākamā gada sākumā.
Arvien pieaugošās bažas par to, ka var aizkavēties prezidenta vēlēšanu uzvarētāja oficiāla nosaukšana, rada zināmu trauksmi biržās. Tiek norādīts, ka pastāv 4% iespējamība, ka līdz pat inaugurācijas dienai (janvāra otrā puse) vēl nebūs skaidrs, kurš būs kļuvis par prezidentu. Ja tas tā notiks, tad prezidenta pilnvaras automātiski pienākas Pārstāvju palātas spīkerei Nensijai Pelosi.
Ko darīt investoriem, ja prezidenta vēlēšanu uzvarētājs netiks oficiāli nosaukts līdz 2021. gada janvāra sākumam?
Tirgus eksperti iesaka nekrist panikā. Lai gan neziņa noteikti var radīt zināmus zaudējumus tirgum un ekonomikai kopumā īsākā termiņā, ir skaidrs, ka kaut kāds iznākums vēlēšanām noteikti būs. Laikā, kad kļūs zināms prezidenta vēlēšanu uzvarētājs, gan Vašingtona, gan Volstrīta varēs pilnvērtīgi atgriezties pie darba.
Atsaucoties uz “Invesco” globālo tirgus stratēģi Braienu Levitu, investori, kuri investēja kapitālu akciju tirgos tūlīt pēc vēlēšanām, kopš 1980. gada ir bijuši ieguvēji salīdzinājumā ar tiem, kuri pirmo 100 dienu laikā pēc vēlēšanām ir pārdevuši savas akcijas. Eksperts norāda, ka 10 000 dolāru vērtas investīcijas kādā no “S&P 500” indeksa uzņēmumiem 40 gadu laikā ir pieaugušas par vairāk nekā 320 000 dolāru. Savukārt tie, kas pēc prezidenta vēlēšanām ir pārdevuši savas akcijas, atpakaļ ir ieguvuši 169 000 dolāru. Citiem vārdiem, investoriem nevajadzētu baidīties no īstermiņa politiskās neskaidrības.
Pēc-2016. gada pasaule
2016. gada prezidenta vēlēšanas pilnībā izbeidza normālas attiecības starp Volstrītu un Vašingtonu, jo daudzi investori uzskatīja, ka par vēlēšanu uzvarētāju kļūs Hilarija Klintone. Kad kļuva skaidrs, ka uzvarētājs ir Tramps, finanšu tirgos sākās neliela panika, un ļoti daudzas akcijas tika pārdotas.
“Ir liela iespējamība, ka ASV saskarsies ar zināmu satricinājumu, ja mums būs ļoti cieši vēlēšanu rezultāti vai arī uzvarēs Baidens. Atskatoties uz 2016. gadu – toreiz mēs ieguvām Trampa uzvaru, un tirgus iepriekš nebija spējis prognozēt šādu vēlēšanu iznākumu,” sacīja analītiķis Marks Kalkins.
Tiesa gan, lielākā atšķirība starp 2020. gadu un 2016. gadu ir tā, ka šogad ekonomika ir nonākusi pandēmijas izraisītā recesijā. Pirms četriem gadiem ekonomika bija lēnas izaugsmes periodā.
Tieši tāpēc daudzi tirgus eksperti un ekonomisti uzskata, ka galvenā panākumu atslēga ir tā, ka Trampam un Kongresam pēc iespējas ātrāk būtu jāvienojas par finansiālo palīdzību gan biznesam, gan patērētājiem.
“Good Judgement” prognozes liecina, ka ir 65% iespējamība, ka jauna vienošanās par fiskāliem stimulēšanas pasākumiem netiks panākta vismaz līdz jaunajam gadam.
Tomēr ASV ekonomikai nav laika gaidīt līdz jaunajam gadam, jo palīdzība ir nepieciešama tagad. Gan likumdevējiem, gan prezidentam ir jāpārvar domstarpības un jārīkojas gan biznesa, gan patērētāju labuma vārdā.
“Kamēr budžeta deficīts būs ilgtermiņa problēma, ir jāsāk risināt problēmas, kas skar cilvēkus tagad. To gaida gan uzņēmēji, gan patērētāji,” norāda stratēģis Džulians Emanuels.
