Astoņos mēnešos tiesībsargājošās institūcijas ar atklātām nelegālām akcīzes precēm novērsušas kaitējumu valsts budžetam par 12 miljoniem eiro, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.
Kopumā astoņos mēnešos VID Muitas pārvalde, VID Nodokļu un muitas policija, Valsts robežsardze, Valsts policija un pašvaldību policijas izņēmušas 112,1 miljonu nelegālo cigarešu. Pērn visa gada laikā tika izņemts 92,1 miljons nelegālo cigarešu.
Tāpat astoņos mēnešos 85,2 tonnas nelegālā alkohola (2019.gadā - 156,2 tonnas), 70,3 tonnas tabakas (2019.gadā - 57 tonnas) un 98 800 litri nelegālās degvielas (2019.gadā - 136 780 litri).
Šmite-Roķe sacīja, ka pēdējos gados Latvijai bijuši vērā ņemami panākumi cīņā ar nelegālajām akcīzes precēm. Piemēram, saskaņā ar "KPMG" veikto pētījumu nelegālo cigarešu tirgus 2019.gadā samazinājies no 19,5% līdz 14,1% un tas ir straujākais samazinājums Eiropā. 2015.gadā nelegālā cigarešu tirgus apjoms bija 30,3%.
Arī nelegālās degvielas tirgus īpatsvars ir samazinājies no 9,1% 2014.gadā līdz 5,3% 2018.gadā, tomēr joprojām tas rada 30,11 miljonu eiro nodokļu zaudējumus valstij. Šmite-Roķe stāstīja, ka nelegālas izcelsmes benzīns veido 1% no tirgus, bet dīzeļdegviela - 6% no tirgus.
"Lielāka problēma ir tie 9% dīzeļdegvielas, kas valstī tiek ievesti legāli automašīnu tvertnēs, taču pārdesmit kilometrus no robežas tiek nolieti un nelegāli tirgoti tālāk. Tāpat 8% dīzeļdegvielas tiek legāli nopirkti ārzemēs un pēc tam nelegāli tirgoti Latvijā," stāstīja Šmite-Roķe.
Viņa atzina, ka VID rīcībā nav informācijas, cik liels ir nelegālā alkohola tirgus Latvijā. "Tikai 4% no izņemtā nelegālā alkohola aiztur uz robežas. Samērā bieži tiek konstatēti nelegālu alkohola ražotņu gadījumi iekšzemē, kā arī nelegāla spirta pārvietošana no citām Eiropas Savienības valstīm," stāstīja Šmite-Roķe.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece piebilda, ka arī nelegālās cigaretes tiek izņemtas katru dienu - reizēm tas ir tikai viens cigarešu bloks, bet reizēm vairāki miljoni cigarešu. Kontrabandas iemesls ir jūtamās cigarešu cenu atšķirības Eiropā, kur vienas konkrētas cigarešu markas paciņas cena svārstās no 1,3 eiro Baltkrievijā līdz 13,5 eiro Īrijā. Latvijā šīs cigarešu markas paciņas cena ir četri eiro.
"Arī Krievijā un Ukrainā cigarešu cenas ir ļoti zemas un tas rada kontrabandas kārdinājumu. Latvija tiek izmantota arī kontrabandas tranzītam uz Skandināviju un Rietumeiropu, arvien biežāk tiek atklātas nelegālas cigarešu ražotnes iekšzemē," sacīja Šmite-Roķe.
Kā galvenos pasākumus cīņai ar nelegālo akcīzes preču apriti Šmite-Roķe minēja sabiedrības attieksmes maiņu, kā arī iedzīvotāju labklājības līmeņa un pirktspējas paaugstināšanu. Tāpat būtu nepieciešama samērīga un sabalansēta akcīzes nodokļa politika, lai izvairītos no straujiem nodokļa likmes kāpumiem, kā arī tehniskā nodrošinājuma uzlabošana uz robežas.
"Svarīga ir arī sadarbība gan starp cilvēku un valsti, gan starp valsts iestādēm, gan arī Latvijas un citu valstu sadarbība," piebilda Šmite-Roķe.
