Eksperts: Latvijā satiksmes drošībā nevar runāt par mērķtiecīgu un uz nākotni vērstu satiksmes kontroli

Irbīša skatījumā, pirmkārt, Latvijā saskaņā ar Valsts policijas atbildīgo amatpersonu pausto būtiski trūkst ceļu policistu un šī situācija nav normāla. Sodu punktu sistēma Latvijā pilnvērtīgi nedarbojas, jo soda punktus var piemērot tikai policists, apturot transportlīdzekli.

"Fotoradari nedod soda punktus, līdz ar to iztrūkst audzinošā rakstura, kad policists reāli uz ceļa apturējis pārkāpēju. Tiešais kontakts, kaut vai tikai brīdinājums ir efektīvāks, nekā pēc nedēļām saņemt vēstuli par soda rēķinu," piebilda Irbītis.

Pēc eksperta vārdiem, otrkārt, ar nelieliem izņēmumiem netiek turpināts ieviest efektīvas tehnoloģijas. Lai arī pilotprojekta veidā kādu laiku darbojās vidējās kustības ātruma radari uz Tīnūžu šosejas, šo tehnoloģiju nav turpināts ieviest. Tāpat Latvijā finansiālu un citu iemeslu dēļ nav ieviesti papildus stacionārie fotoradari un luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas.

Irbīti priecē tas, ka ceļu policija sākusi izmantot dronu, taču ar vienu lidaparātu esot krietni par maz. Tas pats attiecas uz policijas vienīgo spēkratu, kas aprīkots ar 360 grādu kameru.

"Patlaban par mērķtiecīgu un uz nākotni prognozējamu un vērstu satiksmes kontroli mēs nevaram runāt. Mēs nedaudz stagnējam šajā jautājumā un neejam uz attīstību," piebilda eksperts.

Irbītis saskata, ka valstij trūkst līdzekļu tehnoloģijām, taču politiķiem arī neesot pilnvērtīgas izpratnes par satiksmes drošību. "Mums ir diezgan problemātiski konstatēt operatīvo informāciju uz ceļiem, proti, kādas ir aktualitātes, kādi ir negadījumu veidi. Digitalizācijas trūkums satiksmes nozarē un negadījumu izskatīšanā traucē operatīvi reaģēt un ieviest jaunus pasākumus. Jābūt datu digitalizācijai, lai jebkurā brīdī varam konstatēt aktuālo situāciju," norādīja Irbītis.

Valsts policija aģentūru LETA informēja, ka Latvijā šogad līdz 22. septembrim ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 94 satiksmes dalībnieki, bet ievainoti 3058, no kuriem 346 smagi cietuši. Pērn šajā pat periodā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 92 cilvēki, bet smagi cieta 337 personas.

No 16.septembra nedēļas garumā Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, norisinājās Eiropas ceļu policijas tīkla  organizētā akcija, kura mērķis bija kopīgiem spēkiem panākt, lai šajā laikā uz Eiropas ceļiem nebūtu neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.

Akcijas mērķis uz Latvijas ceļiem nav īstenojies. Šīs nedēļas laikā ir reģistrēti vairāk nekā 600 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietušas 116 personas un divas personas gājušas bojā. Iespējams, šo traģisko negadījumu iemesls varētu būt autovadītāju neuzmanība vai nogurums.

Šīs nedēļas laikā policija veica pastiprinātu ceļu satiksmes uzraudzību. Ņemot vērā, ka tika piesaistīti plašāki policijas spēki ceļu satiksmes uzraudzībai, un neraugoties uz sabiedrības informēšanu par gaidāmajām pārbaudēm, nākas secināt, ka tomēr daļa satiksmes dalībnieki ir izturējušies bezatbildīgi un nav ievērojuši ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Pārbaužu laikā uz Latvijas ceļiem pavisam kopumā pieņemti 2360 administratīvā pārkāpuma lēmumi. No kopējo pieņemto lēmumu skaita par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu pieņemti 1423 lēmumi, kas ir nedaudz vairāk nekā ikdienā. Tāpat 49 lēmumi pieņemti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un seši par braukšanu narkotisko vielu iespaidā. Savukārt 252 personas ir fiksētas braukšanas laikā nelietojot drošības jostas.