Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas nodokļos no 2021. gada un papildu izdevumus nākamā gada valsts budžetā. Iepriekš plānotās, vērienīgās nodokļu reformas vietā pieņemtās izmaiņas tomēr būtiski ietekmēs darbinieku un darba devēju attiecības ar valsti nākamgad.
Raidījumā piedalījās: Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis un finanšu ministra padomnieks Ints Dalderis (Jaunā Vienotība).
Pilnu diskusijas ierakstu skaties šeit:
Audio:
Darbaspēka nodokļu samazināšana
Vērtējot aktuālo piedāvājumu, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņgelsone uzsvēra, ka budžeta veidošanas procesam un nodokļu sistēmas reformas procesam bija jābūt nodalītiem, lai nodokļu politika būtu konsekventa un paredzama. Tomēr Covid-19 dēļ tas neesot bijis iespējams. Taču Meņģelsone atzinīgi novērtēja darbaspēka nodokļu samazināšanu.
«Lai investoru acīs tieši Latvija būtu izvēle [numur viens], nevis Lietuva un Igaunija, šis darbaspēka nodokļu kaut neliels, bet tomēr samazinājums ir labs un apsveicams solis,» sacīja Meņģelsone.
Vienlaikus, viņas ieskatā, sociālās iemaksas bija jāreformē pakāpeniski, divu līdz trīs gadu laikā.
Viens no piedāvājumiem topošo nodokļu izmaiņu ietvaros paredz ar lielākiem nodokļiem aplikt īpaši zemās algas. Kā raidījuma laikā norādīja Dālderis, šis nav gala risinājums. Pie konkrēta regulējuma Finanšu ministrija (FM) vēl strādās kopā ar Labklājības ministriju (LM) līdz budžeta iesniegšanai Saeimā.
«Šobrīd koncepts ir tāds, ka visām darba vietām, kas tiek radītas, ir jābūt tādām, kur var samaksāt minimālo algu,» sacīja Dālderis.
Vienlaikus viņš atzina, ka daļai cilvēku šāda kārtība «sagādās problēmas». Jāatzīmē, ka FM nav zināmi konkrēti skaitļi, cik darba tirgū varētu būt cilvēki, kas saņem īpaši zemas algas, bet neizmanto to kā nodokļu optimizācijas veidu.
IIN pārdale tiks mainīta par labu valstij
Nākamā gada budžeta ietvaros plānots par 5 % mainīt IIN pārdali par labu valstij, kas pašvaldībām radīs 91 miljona eiro lielus zaudējumus.
Runājot par iespējamiem kompensācijas mehānismiem, Kaminskis minēja iespējamo valsts mērķdotācjas palielināšanu, papildu aizņemšanās iespējas pašvaldībam un ES fondu projektus.
Savukārt Meņģelsone norādīja, ka ir jādomā, kā pašvaldības varētu saņemt IIN ne tikai par cilvēku deklarētajām dzīvesvietām, bet arī par darbavietām.
Ints Dālderis uzsvēra, ka šāds risinājums ir diskutēts un tas ir ieviešams, bet tikai lielās nodokļu reformas ietvaros, ko Covid-19 dēļ šobrīd nav iespējams īstenot.
«Viens no visaptverošas reformas variantiem paredzēja arī to, ka, iespējams, mēs deklarētu ne tikai savu dzīvesvietu, bet arī vienu darbavietu konkrētajā pašvaldībā. Un IIN varētu dalīt daļēji no tā, kur [cilvēks] dzīvo, un daļēji no tā, kur viņš strādā,» skaidroja politiķis.
Vienlaikus viņš atzina, ka tādējādi vairāk labumu iegūtu Rīga, kas tikai vairotu ienākumu nevienlīdzību pašvaldību vidū. Līdz ar to būtu jāizdomā risinājums, kā šo sistēmu administrēt.
Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts
Jau ziņots, ka iepriekš FM piedāvāja atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām. Pret šo ideju iestājās kultūras nozare. Rezultātā ir notikušas izmaiņas. Pēc Dāldera teiktā, tiek paredzēts, ka visi autoratlīdzību saņēmēji reģistrētos kā pašnodarbinātie. Tad viņiem būtu divas iespējas: vai nu maksāt nodokļus no ienākumu un izdevumu starpības, vai arī maksāt apgrozījuma nodokli no visiem ienākumiem. Šī nodokļa likme būtu 25% līdz apgrozījumam 20 000 gadā. Tikai kā palīgrīku autoratlīdzību saņēmēji varētu izmantot tā saukto uzņēmējdarbības kontu. Turklāt – tikai no 2022. gada.
Runājot par mikrouzņēmumiem, ir paredzēts, ka turpmāk mikrouzņēmuma režīmā varēs strādāt tikai viens cilvēks, kurš nevarēs nodarbināt citus.
Mikrouzņēmumam būs jāmaksā 25 % nodoklis, ja apgrozījums nav lielāks par 20 tūkstošiem eiro gadā. Ja apgrozījums būs virs 20 tūkstošiem gadā, tad viņiem būtu jāmaksā 40 % nodoklis gadā.
Vērtējot šo piedāvājumu, Gints Kaminskis norādīja, ka vissvarīgākais ir atlasīt negodīgos nodokļu maksātājus. Savukārt Līga Meņģelsone pauda neizpratni, kāpēc uzņēmējdarbības konta ieviešana paredzēta tikai no 2022. gada. Viņasprāt, tam ir jābūt nevis palīgrīkam, bet pamatrīkam, kā vienkāršot nodokļu nomaksas sistēmu.
«Šobrīd ir dažādi nodokļu nomaksas režīmi, un tad [uzņēmēji] mēģina orientēties šajos džungļos. Mūsu uzdevums ir šos džungļus mazināt,» pauda Meņgelsone.
/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg)