FID: iestādēm saviem klientiem jāskaidro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā darbā ir konstatējis neizpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām un to patieso jēgu, teikts FID izplatītajā paziņojumā, kas tapis pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) pārmetumiem, ka pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju.

FID Sadarbības koordinācijas grupas sanāksmes un citas sadarbības platformas kā vienu no problēmjautājumiem esot identificējusi neizpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām un to patieso jēgu.

Konstatēts, ka dažkārt minētās jomas prasības var pat tikt ļaunprātīgi izmantotas kādas noteiktas personas interesēs. Tāpat liela nozīme ir finanšu iestāžu neviennozīmīgajai komunikācijai ar klientu, kur iespējams netiek pietiekami izskaidrots, kas klientam tiek prasīts un par kādu laika periodu tiek prasīts, skaidroja dienestā.

Konstruktīvā dialogā ir jāskaidro kredītiestāžu rīcība, prasības un to nepieciešamība, lai nonāktu pie abpusējas izpratnes un pieņemama rezultāta, uzskata FID.

"Kredītiestādes ir visstingrāk regulētais bizness un to klientu aizplūšana uz mazāk regulētām un kontrolētām finanšu iestādēm nav vēlama un var veicināt pelēkās zonas paplašināšanu. FID ieskatā, kredītiestādēm ir jāpieliek nepieciešamās pūles, lai klientus noturētu un turpinātu produktīvu sadarbību," paziņoja dienestā, kura virzienā pēdējā laikā bieži raidīti pārmetumi par pārmērīgām prasībām banku klientiem.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šonedēļ paziņoja, ka pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju, un šī iemesla dēļ cieš arī aizsardzības nozare, jo tai aiziet secen investīcijas.

Viņš atzina, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu un augstāku prasību izvirzīšana bankām un to klientiem ir atbalstāma, taču pēdējā laikā šī tendence ir kļuvusi pārspīlēta. "Mūsu nozarei sāk arvien vairāk izskatīties, ka tās prasības, kas ir izvirzītas Latvijas bankām, metodes, ar kurām Latvijas bankas strādā vai ir spiestas strādāt, rada situāciju, kurā Latvijas uzņēmēji, Latvijas komercvide vairs nespēj konkurēt ar nevienu kaimiņvalsti," skaidroja aizsardzības ministrs.

Pabriks skaidroja, ka Latvijai ir jāsoda cilvēki, kuri Latvijā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Tāpat kreditējošo iestāžu un citu iestāžu darbībā jāievēro piesardzība, taču Latvija nevarot izvirzīt tādas prasības, kas padara kredītiestāžu darbu gandrīz neiespējamu.

Pateicoties tam, ka Latvijas prasības ir tik visaptverošas, Latvija apdraudot jebkuru uzņēmumu, kas Latvijā vēlas investēt, vai arī vēlas nodarboties ar importu vai eksportu ar trešajām valstīm, vērtē ministrs.

Pabriks uzskata, ka nepilnību novēršanai minētais jautājums jāpaceļ visaugstākajā līmenī. Savu viedokli viņš paudis premjeram un Valsts prezidentam, un tieši pie prezidenta viņš sajutis izpratni par šo tēmu.

Uz augšu
Back