Suitu parlaments komentē Saeimā iesniegto likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums",

Folkloras kopa "Suitu sievas" piedalās valdības nama Ziemassvētku egles atklāšanas pasākumā.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Suitu parlaments cer, ka Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome būs gatava diskusijām pēc būtības, pauda Suitu parlamenta priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Komentējot Valsts prezidenta šodien Saeimai iesniegto likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums", viņš atzina, ka sākotnējā skepse par šo Administratīvi teritoriālās reformas pielabošanai iecerēto Valsts prezidenta iniciatīvu pašlaik ir kļuvusi piesardzīgi optimistiska. 

"Kopš Suitu kultūrtelpas iekļaušanas UNESCO pasaules vērtību sarakstā 2009.gadā ir tapuši vairāki mūsu kultūrtelpas glābšanas pasākumu plāni, par kuru īstenošanu pēc būtības valsts pusē līdz šim nebija ar ko runāt," sacīja Rozentāls. 

Viņš norādīja, ka Kultūras ministrija (KM) tā arī līdz šim nav bijusi gatava iestāties par valsts jēgpilnu iesaisti šo plānu izpildē. Atrunājoties ar to, ka tās pārziņā ir tikai kultūras jautājumi un ka naudas šim mērķim nav. Praktiski tas ir novedis līdz tam, ka šo UNESCO iesniegto plānu izpilde pēdējos desmit gadus ir bijusi atkarīga no pašu suitu entuziasma, brīvprātīgā darba un veiksmes projektu rakstīšanā.

Suitu parlamenta priekšsēdētājs akcentēja, ka jaunajā likumā ir pieminētas divas svarīgas lietas, proti, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome un valsts gatavība kultūrtelpu saglabāšanas aktivitātes arī mērķtiecīgi finansēt. 

"Ļoti ceram, ka jaunveidojamā padome, kurā ir iesaistīta virkne ministriju un valsts pārvaldes iestāžu, būs gatava diskusijām pēc būtības, nevis tikai par šauriem kultūras jautājumiem, ar kuriem lauku kultūrtelpu saglabāšanas mērķis nav sasniedzams. Ļoti ceram, ka šī gatavība diskusijām nemazināsies brīdī, kad ministriju pārstāvniecība padomē būs pazemināta līdz likumprojektā paredzētajam struktūrvienības vadītāja līmenim," sacīja Rozentāls.

Viņš informēja, ka, negaidot jauno likumu, Suitu parlamentā ir sākuši darbu pie sava Suitu kultūrtelpas glābšanas plāna izveides, kuru iecerējuši nosūtīt kā savu redzējumu virknei valsts institūciju. 

"Šo plānu veidosim tādu, kura īstenošana var patiešām sasniegt mērķi un nodrošināt, ka suitu kopiena un kultūrtelpa neizzūd no Latvijas kartes tuvākās paaudzes laikā. Kā daudz kas pagājušajā gadsimtā ir jau izzudis. Veidojam šo plānu paši jo īsti laikam vairs neticam, ka racionāli plāni, kas der ne tikai ķeksītim un atskaišu rakstīšanai, bet ir orientēti uz reālu mērķu sasniegšanu, varētu tapt arī iniciēti valsts pusē," atzina Rozentāls.

Suitu parlaments ļoti cer, ka jaunveidojamās padomes darba sākšana varētu kļūt par pagrieziena punktu pozitīvā virzienā, lai saglabātu un attīstītu suitu kultūrtelpu.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Egils Levits cer, ka viņa pirmais Saeimā iesniegtais likumprojekts - "Latviešu vēsturisko zemju likums" - kalpos "latviskuma daudzveidības saglabāšanai nākamajām paaudzēm".

Kā ceturtdien preses konferencē stāstīja politiķis, likumprojekts esot tapis, lai apzinātos, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama. Tā mērķis esot stiprināt iedzīvotāju identitāti un piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Likumā ir runa arī par mazajām kultūrtelpām, no kurām reģistrētas ir suitu, Rucavas, lībiešu krasta un Upītes kultūrtelpas. 

Uz augšu
Back