Ceturtdien, 24. septembrī, norisinājās Baltijas valstu ekspertu diskusija par domnīcas Globsec pētījumu «Voices of Central and Eastern Europe: Perceptions of democracy and governance in 10 EU countries». Tajā katrā no 10 valstīm (tai skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) tika aptaujāti aptuveni 1000 cilvēku par jautājumiem, kuri skar atbalstu demokrātiskai valsts pārvaldes iekārtai un ticību sazvērestības teorijām. Portāls TVNET piedāvā iepazīties ar galvenajiem pētījuma rezultātiem un diskusijas domu graudiem.
Diskusijā piedalījās: Austrumeiropas studiju centra Lietuvā pētnieks Jurgis Vedricks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska un Starptautiskā Drošības un aizsardzības centra pētnieks Dmitrijs Teperiks.
Pētījuma rezultāti uzskatāmā formā pieejami šajā saitē.
Cik liels ir atbalsts liberālajai demokrātijai Baltijas valstīs?
Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Latvijā aptuveni 36% aptaujāto dalībnieku ir apmierināti ar to, kā strādā demokrātiska valsts pārvalde. Igaunijā un Lietuvā šis skaitlis ir attiecīgi 32% un 42%. Vēl satraucošāk – aptuveni 35% aptaujas dalībnieku Latvijā labāk patiktu valsts pārvaldes modelis, kurā visu izlemj spēcīgs līderis un vēlēšanas netiek rīkotas vispār. Lietuvā tā uzskata 27% aptaujāto, bet Igaunijā – 17%.
Interesanti ir arī tas, ka aptuveni 44% no aptaujātajiem Latvijā ir gatavi atteikties no pamata demokrātiskajām tiesībām apmaiņā pret ekonomiskās labklājības uzlabošanu (Lietuvā – 30%, bet Igaunijā – 46%). Līdzīgs daudzums aptaujāto arī būtu gatavi no tiesībām atteikties apmaiņā pret lielāku drošību un tradicionālo vērtību saglabāšanu.
Tomēr interesanti ir tas, ka saskaņā ar aptaujas datiem Latvijā aptuveni 78% iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi. Igaunijā – 82%, bet Lietuvā – 70%. Jurgis Vedricks, kā arī Beāte Livdanska norāda, ka šīs atšķirības pamatā ir apmierinātība ar demokrātijas ideju kā tādu, bet neuzticība valsts institūcijām un politiskajām partijām. Cilvēki principā ir neapmierināti ar to, kā ideja par demokrātiju tiek ieviesta dzīvē. Tāpat Livdanska uzskata, Latvijā varas iestādes demokrātijas ideju nemāk labi prezentēt plašākai sabiedrībai.