Grieķiju apsūdz migrantu dzīšanā atpakaļ jūrā

Ziņu aģentūras AP žurnālisti Turcijas valdības rīkotā pasākumā 12.septembrī pievienojās robežsardzes patruļai, kura no divām Egejas jūrā peldošām glābšanas laivām uzņēma 37 migrantus, kuru vidū bija 18 bērni. Afgāņu grupa žurnālistiem stāstīja, ka esot sasniegusi Grieķijai piederošo Lesbas salu, bet tur Grieķijas robežsargi esot viņus sadzinuši glābšanas laivās un pametuši jūrā.

"Viņi paņēma mūsu telefonus un teica, ka ieradīsies autobuss, kas aizvedīs mūs uz nometni," sacīja Omids Huseins Nabizada. "Bet viņi aizveda mūs uz kuģi. Viņi ļoti nelāgā veidā atstāja mūs jūrā šajās laivās."

Turcija apsūdz Grieķiju, ka tā lielā apmērā deportē migrantus, nedodot tiem iespēju prasīt patvērumu. Tas ir pretrunā ar starptautisko likumdošanu. Turcija arī apsūdz Eiropas Savienību (ES), ka tā izliekas neredzam cilvēktiesību pārkāpumus.

Turcijas krasta apsardze apgalvo, ka šī mēneša laikā vien izglābusi vairāk nekā 300 migrantus, kurus "Grieķijas elementi atstūma atpakaļ Turcijas ūdeņos". Starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju grupas, pamatojoties uz ticamām liecībām, vairākkārtīgi aicinājušas veikt izmeklēšanu par pārkāpumiem.

Savukārt Grieķija to noliedz un apsūdz Turciju, ka tā migrantus izmantojot kā politisko ieroci.

Martā Turcija paziņoja, ka tās robežas uz Eiropu migrantiem ir atvērtas. Tūkstošiem migrantu devās uz Grieķijas robežu. "Kamēr visas Turcijas prasības, tostarp ceļošanas brīvība, (..) muitas ūnijas paplašināšana un finansiālā palīdzība, netiks reāli izpildītas, mēs turpināsim uz robežām pašreizējo praksi," televīzijā pārraidītajā runā norādīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Grieķija slēdza robežu un mēnesi nepieņēma jaunus patvēruma pieteikumus.

Grieķijas krasta apsardze apgalvo, ka Turcijas kolēģi regulāri virza cilvēku kontrabandistu organizētās laivas Grieķijas virzienā. Tās rīcībā esot video, kuri kalpo kā pierādījumi. 

Grieķija nora, ka Turcijai, saskaņā ar 2016.gadā noslēgto ES-Turcijas vienošanas, ir pienākums apturēt mēģinājumus slepus iekļūt Grieķijā.

"Jāuzsver, ka vairumā gadījumu, [kad migranti ierodas piepūšamajās laivās], ir novērota Turcijas krasta apsardzes klātbūtne to tuvumā, taču tā neiejaucas. Citos gadījumos piepūšamās laivas acīmredzami pavada [Turcijas krasta apsardzes] kuģi," aģentūrai AP norādīja Grieķijas krasta apsardzes runasvīrs.

Saspīlējums kaimiņvalstu Grieķijas un Turcijas starpā pastāv jau vairākus gadu desmitus, un patvēruma meklētāji ir nonākuši ģeopolitiskā konflikta krustugunīs.

"ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos īpaši satrauc pieaugošais ziņojumu skaits par to, ka kopš 2020.gada marta jūrā neformāli likts atgriezties personām, kuras pēc pašu un trešo pušu stāstītā bija izkāpušas Grieķijas krastos un kuru laivas pēc tam tika atkal ievilktas jūrā," augustā norādīja organizācija.

Šomēnes Grieķijas kuģniecības ministrs sacīja, ka Grieķijas varasiestādes šogad novērsušas vairāk nekā 10 000 cilvēku ierašanos Grieķijā pa jūras ceļiem. Viņš neizskaidroja, kādā veidā tas paveikts. 

Četri afgāņi, ar kuriem runāja AP žurnālisti, sacīja, ka esot sasnieguši Lesbas salu naktī no 11. un 12.septembri. Dienas laikā viņus notvēra Grieķijas likumsargi. Nabizada stāsta, ka tie ar spēku esot piespieduši migrantus sakāpt laivā.

"Viņi neteica - te bērni, te ģimenes, te sievietes," saka 22 gadus vecais Nabizada. "Cilvēki tā neizturas pret dzīvniekiem. Grieķijas policija tā izturējās pret mums." Viņš stāsta, ka 2017.gadā esot pametis Kabulu. Caur Irānu viņš nokļuvis Turcijā, no kurienes mēģinājis tikt uz Eiropu.

14 gadus vecā Zora Alizada sacīja, ka policija esot migrantiem atņēmusi mobilos tālruņus un naudu, sasēdinājusi laivās un aizgājusi. Viņa kopā ar vecākiem mēģināja sasniegt Eiropu pēc vairāk nekā četriem Turcijā nodzīvotiem gadiem. Migranti esot izsaukuši palīgā Turcijas krasta apsardzi.

Viņas tēvs Mohammads Reza Alizada norāda, ka grieķi piepumpējuši laivas un "iemeta mūs tajās kā dzīvniekus".

Covid-19 pandēmijas dēļ aizsargtērpos ģērbtā Turcijas krasta apsardze uzņēma migrantus uz klāja, vispirms pārbaudot, vai nevienam nav drudža. 

Norvēģijā bāzētā organizācija "Aegean Boat Report" kopš marta dokumentējusi vismaz 50 gadījumus, kad migranti iesēdināti laivās un iestumti jūrā. "Viņi laivās nekāpj no brīva prāta. Viņi tiek piespiesti," uzsver organizācijas pārstāvis Tomijs Olsens.

Organizācijas rīcībā nebija ziņu par AP redzētajām laivām, taču tā norādīja, ka zina par ļoti līdzīgiem gadījumiem.