Sāpīgākais trieciens gaidāms nākamgad jeb kā Covid-19 krīzē sokas apdrošinātājiem

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Covid-19 krīze pārsteigta nesagatavotus visus – ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī dažādu nozaru uzņēmumus. Viena no šādām nozarēm ir apdrošināšana, kas krīzes īstās sekas, visticamāk, izjutīs vien nākamajā gadā. Plašāk par aktualitātēm šajā nozarē pastāstīja apdrošināšanas uzņēmuma “Balta” valdes loceklis Uldis Dzintars.

- Covid-19 krīze un apdrošināšanas joma – kas ir mainījies?

- Apdrošināšanas industrija nav no tām, kas būtu visvairāk cietusi, tomēr šoks ir līdzīgs kā visai pārējai sabiedrībai. Mēs arī apdrošinājām ceļojumus, tādēļ ļoti liela aktualitāte bija saistībā ar ceļojumu atcelšanu. Martā un aprīlī daudzi cilvēki strādāja no mājām, tāpēc bija liels uzsvars uz klientu apkalpošanu. Ir tiešām prieks, ka ne tikai mēs, bet arī citi industrijas spēlētāji skatījās, kā palīdzēt vairāk šajā situācijā, piemēram, paplašinot segumu, pagarinot maksājumu termiņus un tādas lietas.

Nezinu nevienu gadījumu, kad industrija šo gadījumu būtu izmantojusi, lai nopelnītu. Tika darīts viss, lai klientiem palīdzētu. Līdz ar to radās jauni produkti. Protams, Covid-19 situācija mums, tāpat kā citiem, radīja lielu nenoteiktību. Mums tā komforta zona ir tā, ka mēs redzam statistiku un pēc tās varam aprēķināt piedāvājumu. Tagad mēs veidojām šo piedāvājumu darba devējiem saistībā ar nelaimes gadījumu darba vietā apdrošināšanu, jo cilvēkiem bija jāstrādā. Līdz ar to gadījumā, ja kāds saslimst, tad lai vismaz finansiāli tie zaudējumi, kas tad rodas, lai ir nosegti.

Tagad arī ceļojumu apdrošināšanā ir segumi, kas sedz tās Covid lietas. Ja skatāmies uz iepriekšējo krīzi 2008. gadā, tad apdrošinātāji to triecienu saņēma gadu vēlāk.

Tas krīzes gads no finanšu viedokļa nav tas sliktākais, taču nākamais gads ir grūtāks. Tāpēc domāju, ka nākamais gads apdrošinātājiem būs grūtāks nekā šis.

Šajā gadā, kad bija mazāk mašīnu uz ceļiem, un līdz ar to – arī mazāks negadījumu skaits, tad arī bija mazāka naudas plūsma. Tagad cenas ir koriģētas un skaidrs, ka nākamais gads būs daudz grūtāks.

- Vai, skatoties uz statistikas datiem par apdrošināšanas produktu lietošanu, var spriest par to, kā ir mainījušies cilvēku paradumi vai uzvedība?

- Ir skaidrs, ka šogad ir ļoti krities ceļojumu apjoms. Pagājušajā krīzē daži cilvēki vēl ceļoja, taču pašreizējā situācijā ceļojumi ir ļoti ierobežoti visā Eiropā. Ir cita, interesanta tendence. Iepriekšējā krīzē samazinājās apdrošināšanas lietošana, jo cilvēki daudz ko atteicās apdrošināt. Tagad tā nav, jo redzam, ka cilvēki turpina pirkt apdrošināšanu, piemēram, KASKO. Arī tagad cilvēku skaits, kas izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, nav samazinājies, tas pat ir pieaudzis.

Ja skatāmies uz ekonomikas rādītājiem un banku statistiku, iedzīvotāju uzkrājumi ir pieauguši par 5%. Cilvēki vairāk ir sākuši uzkrāt naudu un vairāk maksā par apdrošināšanu. To var saistīt ar cilvēku vēlmi baudīt finansiālo stabilitāti un briedumu. Tas ir līdzīgi kā Rietumvalstīs, kur ir filozofija “negribi negaidītas finansiālas problēmas – apdrošinies”. Tā ir tāda interesanta tendence, ko redzam datos.

- Jūs jau iezīmējāt dažas atšķirības ar iepriekšējo krīzi, bet kādas ir vēl citas atšķirības?

- Šajā pirmajā pusgadā varam redzēt, ka klientu - fizisko personu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu ir krities straujāk – par sešiem procentiem. Juridiskās – tikai 1,6%. Tas lielā mērā ir veselības apdrošināšanas dēļ, un tā augusi par 4,8%. Ja to noņemtu nost, tad tas kritums gan fiziskām, gan juridiskām personām būtu ap sešiem procentiem.

Ja skatāmies uz 2008. gada krīzi, tad kritās apjomi vēl divus gadus vēl pēc krīzes. Kopumā šis kritums bija par 50%, un kritās vienādi gan fizisko, gan juridisko personu apdrošināšana.

Izskatās, ka kompānijas šobrīd cieš vairāk, jo, piemēram, KASKO fiziskām personām ir samazinājusies par diviem procentiem, bet juridiskām personām – par 13%. Tas ir daudz lielāks kritums. No tā var secināt, ka uzņēmumi vai nu ir pārdevuši kādas mašīnas, vai arī pārtraukuši tās apdrošināt, lai ierobežotu izdevumus.

Banku dati šobrīd parāda, ka šajā krīzē juridiskās personas ir vairāk cietušas nekā fiziskās personas. Bet iepriekšējā krīzē cieta abi.

- Kāds ir sadalījums pa nozarēm, piemēram, automobiļu apdrošināšanā – kas ir audzis, kas ne?

- Mums ir pieejami astoņu mēnešu dati, un tirgus kopumā ir krities par 7,7%. Tas ir liels kritums. Ja skatāmies uz nozarēm, tad pirmkārt ir transportlīdzekļi – OCTA kritusies par 13%, KASKO par 2%, un īpašuma apdrošināšana – par 16%. Bet tas ir daļēji saistīts ar atbalsta programmām lauksaimniekiem, līdz ar to tur samazinās apdrošināšanas apjoms.

Ceļojumu apdrošināšanai ir kritums par 44%, jo nu – ja cilvēki neceļo, tad neapdrošinās. Lielā mērā tur, kur ir šie kritumi, tas arī rada tādu cenas korekciju, kas apdrošināšanas industrijā ir radījusi tādu kā deflāciju.

- Vai vidējais izmaksāto atlīdzību apjoms ir samazinājies?

- Te noteikti ir jāatdala divi periodi. Pirmais periods varētu būt no marta līdz jūnijam, kad cilvēki lielākoties bija mājās un bija maza aktivitāte. Un tad nākamais periods – no jūnija līdz šai dienai.

Šajā pirmajā periodā bija tā, ka ļoti samazinājās izmaksāto atlīdzību apjoms transporta jomā, jo cilvēki mazāk pārvietojās un bija mazāk dažādu negadījumu. Samazinājās izmaksu apjoms arī veselības apdrošināšanā, jo daļa veselības iestāžu bija slēgtas. Vienīgais, kur palielinājās izmaksu apjoms, bija fiziskais īpašums – tā kā cilvēki vairāk laika pavadīja mājās, tad tur arī notika dažādi negadījumi. Respektīvi – kur cilvēki vairāk atradās, tur vairāk arī gāja līdzi šie negadījumi. Mājās negadījumu skaits pieauga pat par 50% tajā periodā.

Tagad otrajā periodā – veselības apdrošināšanā atlīdzību apjoms ir atgriezies ar uzviju, jo daudzi iet ārstēt lietas, kas bija sasāpējušas pirmajā periodā.

Tāpat ir pieauguši KASKO atlīdzību izmaksas apjomi, un OCTA pieteikumu skaits ir zemāks nekā parasti.

- Saslimstības dati pieaug, un tiek runāts par otro Covid vilni. Ko tas, savukārt, varētu nozīmēt apdrošināšanas nozarei?

- Tas ir nozīmīgi, jo, kā redzējām pēc statistikas datiem šajā pirmajā posmā, tas ļoti ietekmē nozari. Attiecīgi, ja ir otrais vilnis, tad atlīdzībām var būt samazinājumi, bet kādiem citiem produktiem – arī palielinājumi. Te ir tā, ka ir liela neziņa mums visiem pārējiem. Domājam, ka šoreiz veselības iestādes tam visam ir daudz labāk sagatavotas, jo martā vēl trūka masku un dezinfekcijas līdzekļu, bet tie tagad jau ir. Tā aktualitāte cilvēkiem ārstēt arī citas kaites ir liela, un mēs neviens droši nezinām, kā būs. Mums gribas domāt, ka nebūs tik traki, kā bija martā un aprīlī, bet to vēl redzēsim.

- Kādas varētu būt galvenās mācības, ko iegūt no šīs situācijas?

- Jāsaka tā, ka arī mums kā apdrošinātājiem kopumā bija gatavi plāni, ko darīt situācijās, ja notiek kāds negadījums. Protams, iedomāties par to, ka būs tāds vīruss un notiks tādas pārmaiņas, to iedomāties nevaram.

Ja mēs skatāmies ar tādām parastām apdrošinātāju metodēm uz to situāciju, liekas arī likumsakarīgi. Apdrošinātāji, novērtējot riskus, skatās pagātnes notikumus. Pēc tam, skatoties uz pagātnes notikumiem, tiek projicēta nākotne. Pagātnē redzam, ka tādi vīrusi ik pa laikam ir bijuši, un bijuši plaši un lielās teritorijās. Tad arī ir jautājums – kāpēc gan lai 21. gadsimtā šādu vīrusu nebūtu?

Šī mācība ne tikai apdrošināšanas industrijai, bet vispār visai pasaulei ir tā, ka ir problēmas loģistikas ceļos. Piemēram, sejas maskas netiek laicīgi piegādātas, un ir traucētas.

Mācības ir gūtas, lai labotu iepriekšējās kļūdas un saprastu, kādi šķēršļi var būt un kā tos likvidēt. Paredzot apdrošināšanas segumus un nosacījumus, arī jāparedz, ka šādas lietas var notikt. Reti gan, bet ne neiespējami, kā mēs to redzam.

- Ārvalstu medijos ir lasīts, ka Āzijas valstīs bez Covid ir vēl kādu mīklainu vīrusu uzplaiksnījumi. Vai nav risks, ka vēl kāda pandēmija varētu atkārtoties tuvāko desmit gadu laikā?

- Šajā ziņā lasu uzticamus avotus, epidemiologus un saprotu, ka šie riski kļūst tikai augstāki. Daudzu vīrusu izcelsme ir saistībā ar cilvēku un dzīvnieku pasauli, arī mežu izciršana to veicina. Cilvēki un dzīvnieki atrodas ļoti tuvu viens otram, vēl starptautiskie lidojumi ir ļoti laba augsne – labāka nekā kādreiz, lai vīrusi izplatītos. Vēl jau kūst arī ledāji, un kas zina, kas tur ir iesaldēts?

Tādā ziņā domāju, ka sabiedrībai ir jāgatavojas, ka tas var notikt, un jābūt tam gatavai.

Jau pašlaik varam redzēt, ka darbs pie vakcīnas ir bezprecedenta gadījums. Nevar prognozēt, kad un kas tas būs, bet – ir jābūt gataviem.

- Jūs minējāt, ka finansiālās sekas apdrošināšanas jomā būs redzamas nākamgad, bet kāds pašlaik ir nākotnes scenārijs – kad varētu būt jūtama atkopšanās?

- Mēs ļoti sekojam līdzi gan valsts institūciju, gan komercbanku prognozēm par valsts ekonomiku. Mums ir jāveido plāns savai darbībai trīs gadus uz priekšu, un šīs prognozes tiek ņemtas kā pamats. Skatoties uz šīm prognozēm ekonomikā, redzam, ka kaut vai ar Covid palikšanu un vakcīnām mēs varam atgriezies puslīdz normālā situācijā. Izskatās, ka nākamajos gados ekonomikai vajadzētu iet labi. Cilvēkiem ir kādi uzkrājumi, ir aizkavējies pieprasījums, viņi gribēs tērēt, gribēs labākus dzīves apstākļus, un vēl nākotnē būs lielāki investīciju projekti, piemēram, “Rail Baltica”. Tad jau mēs noteikti kādā brīdī atgriezīsimies pie tā jautājuma par darbaspēka nepieejamību un kur dabūt vairāk darbarokas.

Uz augšu
Back