Steidzami ir jāsāk strādāt pie pozitīva skolotāja profesijas tēla veidošanas, pretējā gadījumā pastāv risks pazaudēt pedagoga profesiju kā tādu, preses konferencē par mācībspēku nodrošinājumu Latvijas skolās pauda Rīgas 80.vidusskolas direktore, partijas "Saskaņa" Rīgas domes bijusī un no jauna ievēlētā deputāte Anna Vladova.
Viņa minēja, ka pedagogu trūkums skolās ir steidzami risināms jautājums, uzsverot, ka īstenojot jebkuru reformu, tā nebūs veiksmīga, ja nebūs cilvēku, kas to īsteno.
Preses konferencē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem septembra otrajā pusē Latvijas skolās ir 474 vakanti amati, tomēr lielāks pieprasījums ir pēc skolotājiem, kuri gatavi strādāt nepilnu, nevis pilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz desmit mācību stundām kādā noteiktā mācību priekšmetā.
Vladova minēja - fakts, ka Šuplinska tukšās pedagogu vakances norāda kā nepilnas slodzes, tādējādi šķietami padarot situāciju ne tik dramatisku, liecina, ka vai nu uzskaites par vakancēm sagatavotas nekorekti, vai tas izdarīts tīšām, tomēr pēdējam variantam Vladova negribot ticēt.
Viņa stāstīja, ka, ja skolotājam ir 16 kontaktstundas, vēl nāk konsultācijas, darbu labošana, klases audzināšana, metodiskais darbs un citi pienākumi, kā rezultātā nepieciešamo 30 stundu likmi izdodas sasniegt. Šuplinska pasākumā iebilda šim Vladovas paustajam, uzsverot, ka pat Rīgā kopumā visos priekšmetos vidējā pedagoga darba likme ir 23 stundas.
Vladova skaidroja, ka viņas dati ir veidoti, neiekļaujot, piemēram, mājturības vai vizuālās mākslas skolotāju likmes, taču ministres minētajā skaitlī šo profesiju darba likme ir iekļauta.
Vēl Vladova minēja, ka nereti amatos, kuros ir 22 līdz 25 kontaktstundas, kopā ar starptautiskiem projektiem, vecāku sapulcēm un metodiskajiem skolotāja darba diena ir ap 10-12 stundas ilga, un tad pedagogi ātri izdeg, kā arī saskaras ar dažādām veselības problēmām.
Lai mainītu esošo sistēmu Vladova piedāvāja izglītojošajā kanālā "Tava klase" gatavot pozitīvus sižetus par pedagogu profesiju, par tās veiksmes stāstiem, un publicēt tos visos medijos.
Tāpat viņa piedāvāja ieviest sistēmu, ka pedagoģijas programmās studējošajiem, kuri studē budžeta vietās, jāslēdz līgumi, apņemoties pēc absolvēšanas jaunajiem speciālistiem nostrādāt skolā vismaz trīs līdz piecus gadus vai pretējā gadījumā atmaksāt valstij naudu studiju maksas apmērā.
Vladova arī norādīja, ka skolu slēgšana nerisinās trūkstošo skolotāju problēmu.
Jau ziņots, ka problēmas, kas saistītas ar pedagogu trūkumu, tiešāk skar tieši vispārziglītojošās skolas, preses konferencē pauda Šuplinska. Viņa klāstīja, ka pedagoga likmes apmērs ir 30 stundas, taču ļoti maz skolās šādu likmi piedāvājot. Visbiežāk tukšajās vakancēs piedāvājot darbu ar nepilnu likmi. Tam iemesli esot vairāki.
"Ir skaidrs, ka vizuālās mākslas vai ģeogrāfijas skolotājam likme vienā skolā, iespējams, neveidojas skolēnu skaita dēļ. Tāpat Rīgā ir daudz vidusskolu ar 36 līdz 60 skolēniem. No skolu tīkla kārtošanas aspekta 36 ir robeža, kas reģionos nepieļauj vidusskolas veidošanu," akcentēja ministre.
Viņa uzsvēra, ka šādas skolas "neatmaksājas un nespēj sniegt kvalitāti". Savukārt otra lieta, ko IZM ir noskaidrojusi, ir tas, ka visbiežāk trūkst tieši dabaszinātņu un valodu skolotāju.
Turpinot par slodzēm, ministre uzsvēra, ka apmēram 30% no šobrīd strādājošajiem pedagogiem strādā 0,5 un 0,7 slodzes. Viņasprāt, pašā sistēmā jāspēj rast skolotāju resurss, piebilstot, ka arī pašvaldībām jādomā par skolu tīklu.
Šuplinska arī akcentēja pedagogu vecuma struktūru, norādot, ka pērn, runājot ar visām Latvijas pašvaldībām, lielākā daļa esot teikušas, ka pēc pieciem gadiem sajutīs skolotāju trūkumu. Viņa atgādināja, ka statistikas dati liecina - puse Latvijas pedagogu ir 50 un vairāk gadus veci.
Tāpat viņa minēja, ka pedagoga diplomu ik gadu iegūst ap 2458 skolotājiem. Viņasprāt, ja šis lielais skolas beidzēju skaits neļauj risināt skolotāju trūkuma problēmu, ir jārisina attīstības tendences, kas pastāv augstākajā izglītībā, akcentējot tieši programmas, ko tās piedāvā.
Politiķe uzsvēra, ka ir dažādi veidi, kā skolās ienākt skolotājiem. Projekts "Mācītspēks", ko īsteno nodibinājums "Iespējamā Misija" kopā ar vairākām augstskolām, dažādas īsā cikla programmas profesionālās kvalifikācijas celšanai, kā arī 72 stundu kurss pedagogiem, lai kļūtu par kāda cita priekšmeta skolotāju.
Skaidrojot par atalgojumu, ministre klāstīja, ka pēc tarifikācijas datiem, 2019./2020.mācību gadā apkopojot datus no visām skolām, vidējā skolotāju likme bijusi 23,66 stundas. Vidējā alga par šo esot 702 eiro. Ja pedagogs nostrādā paredzēto likmi 30 stundas, tad vidējais atalgojums esot 891 eiro. Savukārt, ja pedagogs nostrādā 40 stundas, tad vidējais atalgojums esot 1188 eiro.
