5G, moderno tehnoloģiju ieviešana un Covid-19 pandēmija ir tās aktualitātes, kas “Latvijas Mobilajam telefonam” (LMT) ir būtiski noteikušas dienaskārtību. Par šīm aktualitātēm, kā arī par sievietēm tehniskajās profesijās pastāstīja LMT viceprezidente Laura Keršule.
- Kā LMT sekmējas ar jaunāko tehnoloģiju, piemēram, 5G ieviešanu?
- LMT bija pirmais, kas jau 2017.gadā sāka darbu pie 5G interneta attīstības Latvijā, un šajā laikā ir gan pielāgota esošā tīkla infrastruktūra 5G prasībām, gan sekmīgi uzstādītas pirmās 5G bāzes stacijas Latvijā. Paralēli darbam pie 5G ieviešanas LMT aktīvi izstrādājis tādus produktus un risinājumus, kas ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G sniegtās priekšrocības un iespējas. LMT 5G attīstības fokuss balstās uz četrām galvenajām jomām - mobilitāte, bezpilotu lidaparātu (dronu) tehnoloģijas, lietu internets, kā arī sabiedrības drošība.
Apzinoties, ka tieši inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumi ir sabiedrības digitālās transformācijas virzītājspēks, kopā ar partneriem – universitātēm, jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem - noris dažādu lietotņu, lietu interneta, dronu un mākslīgā intelekta risinājumu, kā arī pakalpojumu izstrāde, lai nākotnē pavērtu jaunas iespējas ikviena cilvēka ikdienā.
Sadarbībā ar “MikroTik” esam radījuši 5G rūteri, kuru nākamā gada laikā plānots laist tirdzniecībā, kā arī nesen izveidots lieljaudas datu pārraides tīkls Latvijas pētniecības iestādēm ar ātrumu 10 gigabiti sekundē.
Ārkārtas situācijas laikā ieguldījām savas zināšanas un resursus arī medicīnas digitalizācijā un esam vieni no lietotnes “Apturi Covid” izstrādātājiem. Lai tīkls būtu gatavāks miljoniem sensoru, viedierīču, iekārtu un automatizētu risinājumu, ko sev līdzi nesīs 5G, esam visā Latvijā ieviesuši abas jaunākās lietu interneta tīkla tehnoloģijas – gan “NB IoT”, kas paredzēts vairāk statiskām iekārtām, gan LTE-M, kas vairāk domāta iekārtām un sensoriem kustībā. Pasaulē nav daudz tādu operatoru, kas piedāvā abas šīs tehnoloģijas.
Šobrīd LMT orientējas tieši uz jaunu produktu, risinājumu izstrādi un testēšanu, jo skaidrs, ka 5G pavērs daudz plašākas iespējas nekā tikai datu pārraide līdz šim neredzētā ātrumā. Lai testētu lietu interneta tīklu un dažādus risinājumus, VEFRESH apkaimē ir uzstādīti sensori, kas apkopo datus par vairāk nekā 10 dažādiem rādītājiem, to skaitā par gaisa piesārņojumu, skaņas līmeni un kustību. Līdzīgi sensori tagad ir uzstādīti Tērbatas ielā, lai labāk varētu novērtēt Tērbatas ielas kā gājēju ielas eksperimenta rezultātus.
No infrastruktūras viedokļa raugoties, 5G tīkls vēl tikai attīstās, un ražotāji vēl turpina strādāt un pilnveidot risinājumus, lai sasniegtu plānotās 5G iespējas. Tikmēr LMT iegulda izpētē un attīstībā, piedaloties arī Eiropas dronu, kiberdrošības, 5G auto projektos, lai, līdzīgi kā 4G tīklā radījām jaunu pakalpojumu - viedtelevīziju, palaižot 5G, jau būtu gatavi daudzi un dažādi pilnīgi jauni mobilo sakaru un sensoru produkti.
Tādējādi LMT plāno nostiprināt savu kompetenci dažādos līmeņos – gan kā 5G infrastruktūras attīstītājs, gan arī kā tehnoloģiju konsultants un risinājumu izstrādātājs un integrators.
- Vai LMT pieaug pieprasījums pēc jauniem speciālistiem tehnoloģiju jomā?
Arvien vairāk darba tirgū būs pieprasītas dažāda veida digitālās kompetences, kā rezultātā radīsies jauni IT amati. Cīņa par IT speciālistiem darba devēju starpā arvien saasināsies. Līdz ar to arī nākotnē algas šajā profesijā pieaugs ātrāk nekā citās profesijās. IT speciālisti arvien vairāk specializēsies, taču
visaugstākā vērtība būs darbiniekiem, kuriem būs zināšanas, prasmes un pieredze vairākās specializācijās vienlaicīgi, kā arī starpdisciplināras zināšanas un prasmes, t.i., vairāku atšķirīgu profesiju kompetences.
Samazināsies amatu skaits, kuros digitālās kompetences nav nepieciešamas, tādēļ cilvēkiem bez digitālām prasmēm un zināšanām būs ļoti grūti vai pat neiespējami konkurēt darba tirgū. Tehnoloģijas attīstīsies un mainīsies tik ātri, ka cilvēkiem būs nemitīgi jāmācās un jāpielāgojas šīm izmaiņām. Spēja un motivācija nepārtraukti un ātri mācīties būs veiksmes atslēga. Tādēļ cilvēkiem būs nepieciešamas prasme ātri apstrādāt milzīgu informācijas apjomu. Ņemot vērā, ka dzīves un darba temps arvien pieaugs, stresa noturība un spēja atslēgt ik pa brīdim savas smadzenes, lai tās varētu atpūsties, manuprāt, būs vitāli nepieciešama prasme.
Neapšaubāmi, visi nevar pārkvalificēties un kļūt par IT speciālistiem, taču mēs dzīvojam digitālā laikmetā, un tādēļ digitālās prasmes ir nepieciešamas lielā daļā no šobrīd darba tirgū esošajām profesijām. Ir nepieciešams radīt cilvēkiem arvien lielākas praktiskas iespējas apgūt dažādas digitālas prasmes, lai cilvēki nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka cilvēkiem ir nepieciešams ieradums ātri mācīties un pielāgoties darba procesā nemitīgām pārmaiņām. Cilvēkiem ir jāmāca uztvert jaunās tehnoloģijas nevis kā draudu, bet gan kā jaunas iespējas dzīvot daudz interesantāku un pilnvērtīgāku dzīvi.
- Kas uzņēmuma darbībā ir mainījies Covid-19 situācijas laikā?
- Tāpat kā citi uzņēmumi, saskārāmies ar šo vīrusu, kas bija negaidīts. Uzņēmums strādāja mierīgi savā ritmā, un tad nāca Covid uzliesmojums, mēs sagrupējāmies un pieņēmām lēmumu, ka darbinieki strādās attālināti. Nodrošinājām darbiniekus ar portatīvajiem datoriem un visām nepieciešamajām darba lietām, kas bija nepieciešamas attālinātajam darbam. Līdz ar to 80% darbinieku strādāja no mājām.
Mēs saglabājām uzņēmuma veselīgo gaisotni, un līdz mums Covid neatnāca. Ļoti attīstījām elektronisko parakstu, lai būtu mazāk dokumentu papīra formātā. Tagad dažādus dokumentus, kas nepieciešami ārējiem partneriem, parakstām elektroniski.
Kad situācija mainījās uz labo pusi, sākām atgriezties darbā klātienē. Lielākā daļa strādājošo strādā no biroja, jo ne visiem patika attālinātais darbs. Diemžēl bija situācija, ka daži darbinieki vēlējās pēc iespējas ātrāk atgriezties darba vidē. Bet citiem darbiniekiem savukārt tīri labi iepatikās strādāt no mājām. Mēs neiebilstam un ļaujam tiem darbiniekiem, kas to vēlas, strādāt no mājām. Mums ir gaidāma valdes sēde, kurā būs jālemj par to, kā palielināt attālinātā darba īpatsvaru. Nāk otrais vilnis, un mēs esam gatavi. Salīdzinot – pirmajam vilnim mēs nebijām gatavi, bet tagad darbinieki ir nodrošināti ar visu nepieciešamo, kas nepieciešams darbam no mājām. Ja būs nepieciešams, mēs uzreiz – dienas, divu laikā, varam nodrošināt, ka uzņēmums strādās attālināti.
- Kā bija pirms šīs Covid krīzes? Vai tad arī bija iespēja strādāt attālināti?
- Nē, mums tādas prakses nebija, un mēs strādājām no biroja. Taču tagad no mājām strādāja 80% darbinieku. Ir arī tādas funkcijas, ko nav iespējams paveikt, strādājot no mājām. Tehniskie darbinieki, bāzes staciju tehniķi, tie, kas strādā izbraukumos, – viņiem jāstrādā uz vietas. Taču nodrošinājām tādu strādāšanu, ka viņi viens ar otru nesatiekas. Tika nodrošināts, lai nebūtu lieka drūzmēšanās. Mēs to visu atrisinājām, un mums veiksmīgi tas izdevās – cilvēki bija apmierināti.
- Kāds vispār ir strādājošo sieviešu īpatsvars šajās tehniskajās nodaļās?
- Jāsaka, ka mūsu uzņēmums ir laimīgs, ka mums sieviešu un vīriešu īpatsvars ir līdzīgās proporcijās. Tehniskajās nodaļās vairāk ir vīrieši, taču ir sievietes, kas nodarbojas ar tādiem amatiem kā IT speciālisti un dažādās citās darba vietās, kas nepieciešamas tehniskā tīkla uzturēšanai. Tīkla speciālisti, protams, vairākumā ir vīrieši, bet arī sievietes dara šādu darbu.
- Kādi varbūt ir lielākie aizspriedumi par sievietēm šādās profesijās?
- Aizspriedumi, es pat teiktu, ir pašām sievietēm, jo viņas domā, ka viņas nevarēs tikt galā, pietrūks zināšanu un viņām neveiksies šādā profesijā.
Taču, cik es esmu pārliecinājusies, tās sievietes, kas sper soli šādas profesijas izvēlē, ir ļoti veiksmīgas un ļoti labi sevi attīsta, kā arī labi sadzīvo ar vīriešiem šajā konkurējošajā sfērā. Manuprāt, nav ko baidīties, bet ir jāiet uz priekšu un jāattīsta sevi šajā IKT kompetencē.
Sievietēm pašām ir jāsaņemas, jo vīrieši, kad viņi redz, ka sievietes ir ieinteresētas kaut ko apgūt, ir pretimnākoši. Neesmu redzējusi, ka kāds vīrietis būtu iebildis, un parasti ir labvēlīga gaisotne. Katra sieviete var attīstīt savas spējas, ja viņai ir tāda iekšējā vēlme attīstīties.
- Ko jums nozīmē dalība forumā “Līdere”?
- Godīgi sakot, es vairākas reizes atteicos, līdz piekritu. Man pašai tas nozīmē to, ka es varu publiski uzstāties un man nav mans šaurais loks un darba vide, un es varu izrauties mazliet tālāk. Es varu pastāstīt sievietēm un iedrošināt viņas, ka ir vērts sevi attīstīt, tiekties pretim jaunām zināšanām, jaunu procesu apgūšanai, un noteikti man tas atstāj iespaidu, ka es varētu sievietēm pastāstīt par savu pieredzi un dzīves uztveri. Ja kādai no viņām kaut kas no tā aizķersies un kaut ko no mana teiktā varēs izmantot, man būs liels gandarījums.
Šogad 2. oktobrī izstāžu centrā Ķīpsala nu jau trešo reizi norisināsies viens no grandiozākajiem forumiem Latvijā – sieviešu izaugsmes un iedvesmas forums "Līdere" 2020, pulcējot vienuviet 1000, taču tiešsaistes skatītāju rindās vēl ap 100 000 skatītāju. Foruma tiešraidi būs iespējams vērot arī portālā TVNET.
