P, 28.11.2022.

"Atturēšana": Trampa kampaņas 2016.gada soctīklu manipulācijas pret melnādainajiem vēlētājiem

TVNET
"Atturēšana": Trampa kampaņas 2016.gada soctīklu manipulācijas pret melnādainajiem vēlētājiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 21
Foto: AP/Scanpix

Donalda Trampa kampaņa priekšvēlēšanu laikā 2016.gadā ar sociālo tīklu palīdzību mēģināja atturēt 3,5 miljonus afroamerikāņu no balsošanas, atklāj britu raidorganizācijas "Channel 4" izmeklēšana.

Telekanāla rīcībā nonācis Trampa kampaņas izmantots datu masīvs par nepilniem 200 miljoniem amerikāņu vēlētāju. Kampaņa apmēram 3,5 miljonus melnādaino vēlētāju ievietojusi kategorijā "atturēšana".

Proti, kampaņas mērķis bija panākt, lai šie pilsoņi vēlēšanu dienā paliek mājās.

Pilsoņu tiesību aktīvisti to raksturoja kā jauna veida vēlētāju "apslāpēšanu" un aicināja "Facebook" publiskot plašāku informāciju par platformā izvietotajām reklāmām un to, kādām sabiedrības grupām tās mērķētas.

Vēlētāju datubāze

Trampa kampaņas izmantotajā datubāzē glabājās informācija par nepilniem 200 miljoniem amerikāņu. Kopējais apjoms - ap pieciem terabaitiem. 

Žurnālistiem nopludinātā datubāze atklāj, ka 16 svārstīgākajos štatos vēlētāji ar algoritma palīdzību tika sadalīti astoņās kategorijās. Katrai no tām tika mērķētas atšķirīga satura reklāmas "Facebook" un citās sociālo tīklu platformās.

Vienai no kategorijām bija dots nosaukums "atturēšana", kurā, kā vēlāk izteicās Trampa kampaņas galvenais datu analītiķis, bija iekļauti tie cilvēki, par kuriem kampaņa "cerēja, ka tie neies balsot". "Channel 4" pētījums rāda, ka šajā grupā neproporcionāli bieži bija pārstāvēti melnādainie amerikāņi - grupa, pret kuru vēsturiski vērstas dažādas vēlētāju apslāpēšanas taktikas.

Atturēšanas kategorijā pavisam bija ierindoti 3,5 miljoni afroamerikāņu.

Lai arī Džordžijas štatā melnādainie ir 32% no visiem iedzīvotājiem, tie veidoja 61% no "atturēšanas" grupas šajā štatā. Ziemeļkarolīnā, kur 22% iedzīvotāju ir melnādaini, afroamerikāņi bija 46% no "atturamajiem" vēlētājiem. Viskonsīnā, kur melnādainie ir 5% no iedzīvotāju kopskaita, 17% "atturēšanas" kategorijā ievietoto cilvēku bija melnādaini.

Tāda tendence bija vērojama Trampa digitālās kampaņas stratēģijā visā ASV. Kopumā melnādainie, latīņamerikāņu un aziātu izcelsmes vēlētāji veidoja 54% no "atturēšanas" kategorijas.

Savukārt tie vēlētāji, ko Trampa kampaņa vēlējās pamudināt balsot, lielākoties bija baltādainie.

2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās tika novērots pirmais samazinājums melnādaino vēlētāju aktivitātē 20 gadu laikā. Tādos štatos kā Viskonsīna un Mičigana Tramps guva negaidītu uzvaru ar pavisam nelielu pārsvaru. Kaut arī viņa sāncense Hilarija Klintone ieguva vairāk vēlētāju balsu, Tramps guva pārsvaru elektoru balsojumā un kļuva par vēlēšanu uzvarētāju.

"Cambridge Analytica" un projekts "Alamo"

Trampa digitālā kampaņa jeb projekts "Alamo" bija bāzēts Sanantonio, Teksasā. Tajā darbojās komandas no pašlaik darbību izbeigušās datu analītikas kompānijas "Cambridge Analytica" un Republikāņu nacionālās komitejas. Divi bijušie augsta ranga "Cambridge Analytica" darbinieki strādā Trampa 2020.gada priekšvēlēšanu kampaņā.

"Cambridge Analytica" izbeidza darbību pēc skandāla, ko izraisīja "Channel 4", "The Observer" un "The New York Times" 2018.gadā publicētie materiāli par vēlētāju datu nodošanu trešajām pusēm, kuras ar tiem manipulēja.

2016.gadā Trampa kampaņa par "Facebook" reklāmām samaksāja 48 miljonus eiro. Tika izplatīti apmēram seši miljoni dažādu ziņojumu, kas bija paredzēti atšķirīgiem auditorijas segmentiem.

Liela daļa reklāmu pazuda no "Facebook" lietotāju jaunumu lentēm, tikko kā Trampa kampaņa beidza par tām maksāt. Tolaik "Facebook" vēl nebija publiski pieejamas "reklāmu bibliotēkas", kas ļautu apskatīt visas attiecīgo kontu publicētās reklāmas. Tas nozīmē, ka nav pieejama pilnīga informācija par visiem reklāmas vēstījumiem, ko 2016.gadā izsūtīja Trampa kampaņa. 

Trampa kampaņa kategoriski noliegusi, ka būtu kā īpaši apstrādājusi afroamerikāņus. Tomēr "Channel 4" rīcībā esošie iekšējai lietošanai paredzētie dati parāda, ka "atturēšanas" grupai, kurā neproporcionāli lielā skaitā bija pārstāvēti melnādainie, tika mērķēti video, kuros Hilarija Klintone 90.gados par melnādainiem jauniešiem izsakās kā par "superplēsoņām". 2016.gada oktobrī video televīzijā tika pārraidīti 402 reizes, bet "Facebook" platformā bija skatīti miljons reižu.

Džordžijas štatā šāda video reklamēšanai tika iztērēti 55 000 ASV dolāru, atklāj "Channel 4" rīcībā nonākušie konfidenciālie "Cambridge Analytica" dokumenti.

Reakcijas

Minoritāšu tiesību aizsardzības organizācijas NAACP viceprezidents Džamals Votkinss 2016.gada pieeju raksturoja kā mūsdienu vēlētāju apspiešanas kampaņu. "Šokējoši un satraucoši ir tas, ka izveidota apslāpēšanas kategorija. "Atturēšana". Mēs arī izmantojam datus - līdzīgus kā vēlētāju reģistru -, taču darām to, lai motivētu, pārliecinātu un iedrošinātu piedalīties vēlēšanās. Mēs neizmantojam datus, lai norādītu, kuri cilvēki jāattur un kuriem jāpaliek mājās," uzsver Votkinss.

"Savā būtībā tā izskatās pēc atkāpšanās no demokrātijas idejām."

"Nevis "lai labākais kandidāts uzvar", bet gan "lai vislabāk sponsorētā mašīna apslāpē vēlētājus un patur tos mājās, tādējādi liekot vēlēšanām nosliekties tā, lai kāds varētu tajās uzvarēt," turpina Votkinss. Viņš pārmeta, ka "Facebook" platforma bija pārāk necaurspīdīga jautājumā par politiskajām reklāmām.

"Vēlēšanas kopš 2016.gada ir mainījušās, un tāpat ir mainījies arī "Facebook"," norādīja sociālo tīklu platformas pārstāvis. "Tas, kas notika ar "Cambridge Analytica", tagad vairs nevarētu atkārtoties. Mums ir 35 000 darbinieku, kuri nodrošina mūsu platformas integritāti, ir izveidojuši politisko reklāmu bibliotēku un ir nosargājuši vairāk nekā 200 vēlēšanu visā pasaulē. Mums ir noteikumi, kas aizliedz vēlētāju apslāpēšanu, un mēs veicam lielāko vēlētāju informatīvo kampaņu Amerikas vēsturē."

Trampa kampaņa, Republikāņu nacionālā komiteja un Baltais nams nesniedza komentārus raidorganizācijai "Channel 4".

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu