Pūce: ES valstīm jāstiprina līderība klimata pārmaiņu novēršanā (6)

Kā informēja ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa.

ES valstu vides ministru sanāksmē dalībvalstīm izšķiroši jāvienojas par nepieciešamību paaugstināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas mērķus, lai līdz gada beigām ES varētu izpildīt Parīzes nolīguma saistības, iesniedzot ANO ambiciozāku mērķa piedāvājumu un mudinot citas pasaules valstis paaugstināt ambīcijas klimata jomā, uzsvērs Pūce.

Vārpiņa norādīja, ka sanāksmē ES valstu līderi diskutēs par būtiskām aktualitātēm vides politikā - ES līderības stiprināšanu klimata politikā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pēc 2020.gada, un nepieciešamajiem risinājumiem Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai. 

Tāpat sanāksmē ministriem nepieciešams izlemt, vai esošais Globālā stratēģiskā plāna projekts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai pēc 2020.gada iekļauj nepieciešamos risinājumus Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai un vai būtu nepieciešams iekļaut papildu pasākumus, kas mazinātu pandēmijas riskus nākotnē.

Globālā stratēģiskā plāna uzstādījumi paredz līdz 2030.gadam būtiski mazināt cilvēku darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, lai apturētu nelabvēlīgās tendences un veicinātu situācijas uzlabošanos.

Pūce uzsvēra, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju koncentrācija atmosfērā ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Klimats turpina sasilt un radīt būtiskus riskus iedzīvotājiem, videi un tautsaimniecībai.

Ambiciozāka rīcība klimata pārmaiņu mazināšanā, tai skaitā jau līdz 2030.gadam, ir ļoti būtiska. 

Jaunu, videi draudzīgu nozaru attīstīšana, kas iet kopsolī ar sabiedrības paradumu maiņu, ir izaicinājums, kas ES ir pa spēkam. Eiropas Savienība ir viens no ietekmīgākajiem spēlētājiem pasaulē attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem un tai ir liels politiskais spēks motivēt arī pārējo pasauli rīkoties daudz straujāk, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, pauda ministrs. 

"Latvija kā ES dalībvalsts ir gatava būt daļa no klimata pārmaiņu ierobežošanas risinājuma -

mēs paudīsim atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam paaugstināt ES klimata mērķi 2030.gadam,

lai nodrošinātu līdzsvarotu, reālistisku un pēc iespējas izmaksu efektīvāku ES pāreju uz klimatneitralitāti 2050.gadā," sacīja Pūce.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam paredz bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas pilnveidošanu. Tas paredz izstrādāt zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus un īstenot pasākumus labvēlīga ES un nacionālas nozīmes biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai Latvijā, ņemot vērā sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses un reģionālās attīstības vajadzības, atgādināja par nozari atbildīgais ministrs.

Pūce piebilda, ka Latvija pauž atbalstu ES līderības stiprināšanai klimata jomā un iestājas par ambiciozāku klimata mērķu sasniegšanu un iesniedz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā atjaunotu nacionāli noteikto devumu, kurā atspoguļots ambiciozāks (SEG) emisiju samazināšanas mērķis 2030.gadam. Ar šo soli Latvija, kā viena no Parīzes nolīguma pusēm, apstiprina stingro apņēmību sekmēt ES kopējā mērķa izpildi - samazināt kopējo SEG emisiju apjomu par vismaz 55% līdz 2030.gadam.

Vienlaikus ministrs plāno uzsvērt nepieciešamību sabalansēt izvirzītos mērķus ar pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Viņš akcentē, ka

Latvijai ir svarīgi, lai ES līmenī tiktu paredzēti un nodrošināti papildu ES finanšu resursi jauno mērķu sasniegšanai,

jo mērķu paaugstināšanai ir jābūt saistītai ar finansējuma apjoma noteikšanu.

Diskusijās ES vides ministru neformālajā sanāksmē ministrs plāno norādīt, ka ES tiesību aktos ir jānodrošina fokuss uz SEG emisiju samazināšanas mērķi, vienlaikus dalībvalstīm dodot izvēles brīvību šī mērķa sasniegšanā, kā arī ievērojot dalībvalstu izvēles brīvību noteikt savu energoresursu struktūru. Tāpat ministrs aicinās meklēt risinājumus saistību sloga sadalījumam starp ES dalībvalstīm taisnīgā un sociāli atbildīgā veidā, ņemot vērā katras dalībvalsts situāciju.

Pasākuma laikā Vācijas prezidentūra sola stingri ievērot visus drošības un piesardzības pasākumus, kas ir būtiski, ņemot vērā ar Covid-19 saistītos riskus. Sanāksmē klātienē piedalīsies 43 no 47 dalībniekiem, sacīja Vārpiņa.