Lielbritānija atstāja Eiropas Savienību pirms astoņiem mēnešiem. Lielbritānijas un Eiropas Savienības iedzīvotājiem nekas daudz ikdienā nav mainījies, tomēr sarunas par to, kā dzīvot pēc “Brexit”, ir atpakaļ, un likmes – daudz augstākas nekā iepriekš.
Kā vēsta CNN, dramatiskais koronavīrusa gadījumu skaits rada spiedienu uz britu un Eiropas politiķiem, kas mēģina vienoties par “šķiršanās līgumu” – tirdzniecības vienošanos, kas arī noteiks, kā Eiropas Savienība un Lielbritānija dzīvos tālāk.
Pēdējā sarunu kārta starp Eiropas Savienības sarunvedēju Mišelu Barnjē un viņa britu kolēģi Deividu Frostu sākās otrdien. Līdz ļoti svarīgajai Eiropas Savienības līderu sanāksmei ir atlikušas tikai divas nedēļas, bet līdz sarunu gala termiņam – vairs tikai mēnesis.
Likmes ir ļoti augstas – pandēmijas dēļ Lielbritānijas ekonomika, salīdzinot ar citām lielajām ekonomikām, ir cietusi vissmagāk. Koronavīrusa gadījumu skaits ir piespiedis valsti atkārtoti noteikt dažādus ierobežojumus, slēdzot bārus un restorānus. Tāpat arī Eiropas pusē – Francijā un Spānijā jauno gadījumu skaits ir augstāks, nekā tas bija pavasarī.
Kā sarunās veicies līdz šim?
Lai arī Lielbritānija formāli ir izstājusies no Eiropas Savienības, tā joprojām var baudīt brīvu pieeju Eiropas tirgum (un otrādi). Tomēr – šāda iespēja pastāv tādēļ, ka spēkā ir pārejas posms, kas noslēgsies šā gada 31. decembrī. Tagad Londonai ir steidzami nepieciešams panākt vienošanos ar Briseli, pretējā gadījumā Lielbritānija zaudēs pieeju lielākajam brīvajam tirgum pasaulē.
Neskatoties uz to, pašlaik sarunas nav bijušas sekmīgas, jo visu bremzē divi “klupšanas akmeņi” – zvejas tiesības, kā arī noteikumi, pēc kuriem valdības izsludina palīdzības programmas uzņēmumiem.
Pagājušajā mēnesī cerības uz pozitīvu sarunu iznākumu gandrīz izplēnēja pēc britu premjerministra Borisa Džonsona paziņojumiem, ka viņš ir gatavs lauzt iepriekš panāktās vienošanās un panākt jaunus nosacījumus.
Ideja, ka Lielbritānija varētu oficiāli lauzt starptautiskos likumus, radīja plašu politisko satricinājumu britu varas gaiteņos, kā arī – Džonsona izteikumus nosodīja arī politiķi Briselē. Tomēr šo satricinājumu ātrāk palīdzēja “aizmirst” problēma, kas skar visu pasauli – Covid-19 jauno gadījumu skaits turpina strauji pieaugt.
Līdz ar to Lielbritānija bija spiesta noteikt (patiesībā – atjaunot) ierobežojumus – tika slēgta liela daļa bāru un restorānu, kas nu izjūt lielu finansiālo spiedienu. Savukārt tās iestādes, kas strādā, saskaras ar apmeklētāju skaita ierobežojumu. Strādājošajiem tiek ieteikts maksimāli daudz izmantot iespēju strādāt attālināti, lai mazinātu pulcēšanos pilsētu centros. Tādējādi – atkal ir noteikti ierobežojumi, kas samazina iespējas uz strauju ekonomikas atkopšanos.
Lielbritānijas kompānijas laika posmā no marta līdz augustam darba vietu skaitu samazināja par 700 000. Anglijas Banka brīdināja, ka līdz gada beigām bez darba varētu palikt aptuveni 2,5 miljoni darbspējīgo iedzīvotāju.
“Eurasia Group” Mudžtaba Rahmans direktors Eiropas jautājumos uzskata, ka koronavīrusa uzliesmojums var likt Džonsonam rūpīgi pārdomāt par to, ko viņa vadītajai valstij nozīmētu vieglprātīga aiziešana no Eiropas tirgus bez jebkādas vienošanās. Rahmans uzskata, ka pastāv 60% liela iespējamība, ka vienošanos izdosies panākt līdz gada beigām.
“Džonsons redz, ka problēmas padziļina koronavīruss. Inficēšanās gadījumu skaits pieaug, un ir noteikti jauni ierobežojumi. Ir bažas par jaunu bezdarba krīzi. Līdz ar to – arī britu pašu acīs panākta vienošanās ar Eiropas Savienību tiks uzskatīta par politisku panākumu,” norāda Rahmans.
Vieglprātīgas izstāšanās maksa
Neviens tirdzniecības līgums Lielbritānijai nedos tādas priekšrocības, kādas deva dalība Eiropas Savienībā. Galu galā – 43% no Lielbritānijas eksporta tiek eksportēti tieši uz Eiropas Savienību, kas ir lielākais brīvais tirgus pasaulē. Izstāšanās no Eiropas Savienības britu kompānijām nozīmē to, ka jebkādā gadījumā būs jārēķinās ar daudz lielākām izmaksām.
Jau pašlaik neziņa saistībā ar to, kā notiks “Brexit”, ir atstājusi smagas sekas uz Lielbritānijas ekonomiku. Kopš referenduma 2016. gadā ekonomiskā izaugsme ir mazinājusies, bet investīciju apjoms stagnē.
Jauns tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību Lielbritānijai varētu palīdzēt mazināt tālāku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, no kā visvairāk cieš bizness. Tāpat jāatzīmē, ka otrajā ceturksnī – “Brexit” neskaidrības un Covid-19 pandēmijas dēļ britu ekonomika saruka pat par 20%.
Britu ekonomikai postošākais scenārijs ir tas, ka Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības bez vienošanās un tiek lauzta iepriekš panāktā vienošanās par “šķiršanās nosacījumiem”. Šajā gadījumā faktiski kā ar nazi tiktu nogrieztas esošās piegādes ķēdes, kas radītu arī pārtikas piegāžu pārrāvumus un trūkumu veikalos. Kopumā 26% pārtikas Lielbritānijā tiek importēta no Eiropas Savienības.
Savukārt autobūves industrijai būtu jārēķinās ar to, ka paaugstinātu tarifu dēļ Eiropas Savienības valstis mazāk iepirktu britu automobiļus, atstājot nozari vēl sarežģītākā situācijā, nekā tā ir pašlaik.
Tiek norādīts, ka izstāšanās bez vienošanās Lielbritānijas tirdzniecības apjomus ar Eiropas Savienību mazinātu par teju 8% nākamo 15 gadu laikā, un tas arī nozīmētu, ka ekonomika vēl vairākus gadus izjustu sekas no Eiropas bloka pamešanas.
Termiņi tuvojas
Sarunām ir vajadzīgs izrāviens. 15. un 16. oktobrī ir paredzēta Eiropas Savienības valstu līderu tikšanās, kurā teorētiski varētu tikt izskatīta sarunās panāktā vienošanās. Tomēr joprojām pastāv būtiskas atšķirības un maz ticams, ka vienošanos izdosies panākt divu nedēļu laikā.
Lielāka iespēja ir, ka vienošanos varētu panākt jau pēc samita, kad Lielbritānijai “nekas cits neatliks, kā upurēt daļu no savām interesēm”.
Barnjē norāda, ka oktobra beigas ir “stingrs termiņš”, pēc kura Eiropas Savienības valstīm būs pietiekami daudz laika, lai sagatavotos jaunā līguma parakstīšanai. Tomēr – gadīties var daudz kas. Pēc Rahmana vārdiem, patiesais galīgais termiņš sarunu iznākumam varētu būt novembra vidus. Tas nozīmē, ka “Brexit” sarunās ir gaidāmas sešas ārkārtīgi saspringtas nedēļas.
