Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji šogad septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020.gada septembrī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas Covid-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību un bija 2,2 punkti. Salīdzinot ar augustu, rādītājs pieaudzis par 0,4 punktiem, taču ir par 4,9 punktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī.
Noskaņojuma rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu
pēdējos mēnešos. Situācijai turpinot uzlaboties, noskaņojuma rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīvas noskaņojums joprojām saglabājas automobiļu apkopē un remontā.
Pakalpojumu sektorā 2020.gada septembrī, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -8,1 punkts. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 punktiem.
Noskaņojuma rādītāji septembrī vēl joprojām ir negatīvi lielā daļā pakalpojumu nozaru,
taču, salīdzinot ar augustu, pieaudzis to nozaru skaits, kurās sasniegtas pozitīvas rādītāja vērtības. Augstākie rādītāji bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (12,8), datorprogrammēšanā (11,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbībās, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Arī ēdināšanas pakalpojumos, kas aprīlī un maijā ierindojās starp Covid-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, noskaņojuma rādītājs septembrī bija pozitīvs (4,3). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas (-38,7) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-63,1).
Būvniecībā noskaņojuma rādītājs septembrī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija -18 punkti, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojums par 1,1 punktu. To ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā.
Salīdzinot ar šā gada augustu, septembrī nedaudz samazinājies respondentu skaits, kuri no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši Covid-19 ietekmi (6% respondentu), kā arī laika apstākļu ietekmi, darbaspēku trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu, bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (16% respondentu). Vienlaikus 35% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību septembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 11% un 5%), bet mazāk - darbaspēka trūkumu (par 8%).
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs septembrī bija -3,2 punkti, kas ir par 4,2 punktiem vairāk nekā šogad augustā, ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Septembrī turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.
Noskaņojuma rādītāji septembrī, lai gan joprojām negatīvi lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tomēr visstraujāk uzlabojušies un sasnieguši pozitīvas vērtības tādās nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Savukārt lielākais noskaņojuma rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, dzērienu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.
2020.gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,33 punkti, kas ir par 3,3 punktiem vairāk nekā augustā.
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.