EK publicē pirmo ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā

FOTO: Pixabay

Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir augsti tiesiskuma standarti, taču blokā pastāv būtiski izaicinājumi tiesiskuma jomā, liecina trešdien publicētais Eiropas Komisijas (EK) pirmais ES mēroga ziņojums par tiesiskumu.

Kā informē EK pārstāvniecība Latvijā, ziņojumā ir ietverta informācija no katras dalībvalsts un aplūkotas gan pozitīvas, gan negatīvas norises, tai skaitā tās, kas saistītas ar ārkārtas pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas Covid-19 izraisītās krīzes dēļ.

Pēc EK paustā, ziņojumā aptverti četri galvenie pīlāri, kas būtiski ietekmē tiesiskumu, proti, valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumi, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība, kā arī citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu, kura ir ļoti būtiska efektīvai demokrātiskas pārvaldības sistēmai.

Jaunā ziņojuma par tiesiskumu mērķis ir paplašināt esošo ES instrumentu klāstu, pievienojot tam jaunu preventīvu instrumentu, kā arī visā ES sākt iekļaujošas debates un ieviest tiesiskuma kultūru. Paredzēts, ka ziņojumam būtu jāpalīdz visām dalībvalstīm izvērtēt to, kā problēmas var atrisināt un kā tās var mācīties no citu dalībvalstu pieredzes, un tam būtu uzskatāmi jāparāda, kā var vēl vairāk stiprināt tiesiskumu, pilnībā ievērojot valstu konstitucionālās sistēmas un tradīcijas.

Pievēršoties sadaļai par tiesu sistēmām, ziņojumā norādīts, ka vairākas dalībvalstis veic reformas, lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, un tās samazina izpildvaras vai likumdošanas varas ietekmi uz tiesu iestādēm.

EK skaidroja, ka tas ietver arī dalībvalstis, kurās tiesu varas neatkarība tradicionāli tiek uzskatīta par augstu vai pat ļoti augstu. Novērtējumi par konkrētām valstīm liecina, ka tiesu varas neatkarība dažās dalībvalstīs vēl aizvien ir iemesls bažām, kā rezultātā dažos gadījumos ir uzsāktas pārkāpuma procedūras vai procedūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību. Ziņojumā skaidrots, ka visā ES izaicinājums ir arī tas, ka jānodrošina tiesu sistēmu piemērotība digitālajam laikmetam, un pašreizējā pandēmija ir sniegusi papildu stimulu, lai paātrinātu vajadzīgās digitālās reformas.

Ziņojumā par korupcijas apkarošanas regulējumiem norādīts, ka vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas visaptverošas stratēģijas korupcijas apkarošanai, savukārt citas pašlaik sagatavo šādas stratēģijas. EK ieskatā, progresa panākšanai ļoti svarīga joprojām ir efektīva īstenošana un uzraudzība.

Tāpat ziņojumā akcentēts, ka daudzas dalībvalstis ir arī veikušas vai plāno veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot savu korupcijas apkarošanas un integritātes regulējumu, un dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus ar nolūku stiprināt krimināltiesību sistēmas spēju cīņā pret korupciju. No otras puses, daudzās dalībvalstīs vēl aizvien ir problēmas saistībā ar kriminālizmeklēšanas, kriminālvajāšanas un korupcijas lietu izskatīšanas efektivitāti.

Savukārt, pievēršoties plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam, secināts, ka kopumā ES iedzīvotājiem ir nodrošināti augsti plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma standarti. It īpaši koronavīrusa pandēmijas laikā plašsaziņas līdzekļiem ir bijusi būtiska nozīme cīņā pret dezinformāciju.

Tomēr ziņojumā ir paustas bažas par efektivitāti un pienācīgiem resursiem, kā arī par plašsaziņas līdzekļu iestāžu politizācijas risku dažās dalībvalstīs.

Dažos valstu novērtējumos konstatēti arī gadījumi, kuros ir izteiktas nopietnas bažas par politisko spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem. Visbeidzot, žurnālisti un citi plašsaziņas līdzekļu pārstāvji vairākās dalībvalstīs saskaras ar draudiem un uzbrukumiem viņu darba dēļ; tomēr dažas valstis ir arī izstrādājušas praksi, kā arī izveidojušas struktūras un ieviesušas pasākumus, lai atbalstītu un aizsargātu žurnālistus, secināts EK pirmajā ES mēroga ziņojumā par tiesiskumu.

Ziņojumā analizēta arī institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma, uzsverot, ka tas ir tiesiskuma pamats un nodrošina to, ka valsts iestāžu īstenotās pilnvaras tiek pakļautas demokrātiskai pārraudzībai. Ziņojumā uzsvērts, ka vairākās dalībvalstīs ir uzsāktas konstitūcijas reformas, lai stiprinātu institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu.

Tāpat daudzas dalībvalstis ir arī izveidojušas sistemātisku politiku, lai iesaistītu ieinteresētās personas un nodrošinātu to, ka strukturālās reformas tiek plaši apspriestas sabiedrībā. Vienlaikus ziņojums liecina, ka paātrinātā kārtā pieņemtu un ārkārtas tiesību aktu pārmērīga izmantošana var izraisīt bažas par tiesiskumu.

EK akcentēja, ka pilsoniskā sabiedrība visā ES vēl aizvien ir viens no svarīgākajiem dalībniekiem tiesiskuma aizstāvībā, un vairākumā dalībvalstu pastāv pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīga un šo sabiedrību atbalstoša vide. Tomēr dažās dalībvalstīs ir vērojami piemēri tam, ka pilsoniskā sabiedrība saskaras ar nopietnām grūtībām, kam par iemeslu ir piekļuvi ārvalstu finansējumam ierobežojoši tiesību akti vai arī nomelnošanas kampaņas, skaidrots ziņojumā.

Ziņojumā apskatīti arī jaunā koronavīrusa kontekstā veiktie ārkārtas pasākumi, uzsverot, ka pandēmija joprojām turpinās, un vairākās dalībvalstīs vēl aizvien ir spēkā ārkārtas režīmi vai ārkārtas pasākumi. Ziņojumā ir norādīts uz dažiem jautājumiem, kas parādījušies valstu mērogā notikušo diskusiju laikā, kā arī uz juridiskajiem un politiskajiem krīzes reaģēšanas pasākumiem.

Piemēram, ierastās valsts līmeņa līdzsvara un atsvara sistēmas maiņa vai apturēšana var īpaši apdraudēt tiesiskumu. Vienlaikus ir konstatēti vairāki labi piemēri tam, kā valsts tiesu nolēmumi vai ombudu iesaistīšana ir pozitīvi ietekmējuši veiktos ārkārtas pasākumus. EK turpinās uzraudzību, līdz ārkārtas pasākumi tiks pakāpeniski izbeigti.

EK pārstāvniecība Latvijā skaidroja, ka ziņojums par tiesiskumu tiks ņemts vērā plašākās debatēs par tiesiskumu, kuras notiks Eiropas un valstu līmenī. EK cer sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi jautājumos par tiesiskumu un uzskata, ka šis ziņojums ir pienācīgs pamats turpmākam starpiestāžu darbam.

EK arī aicina valstu parlamentus un valstu iestādes apspriest šo ziņojumu, tostarp tā valstu sadaļas, un rast savstarpēju atbalstu, lai mudinātu īstenot reformas un pieņemtu Eiropas solidaritāti. Tāpat, EK ieskatā būtu jāiesaista arī attiecīgās ieinteresētās personas valstu un ES līmenī.

Pamatojoties uz dialoga rezultātiem par 2020.gada izdevumu un balstoties uz pieredzi, kas gūta Eiropas tiesiskuma mehānisma pirmajā darbības gadā, EK sāks sagatavot 2021.gada ziņojumu; šajā sakarā tā izmantos pašreizējo dinamiku, lai panāktu to, ka tiesiskums mūsu demokrātijā ir noturīgāks, uzsvēra EK pārstāvniecība Latvijā.

Uz augšu
Back