Sociālie tīkli ir kļuvuši ārkārtīgi spēcīgi un varbūt mēs par zemu esam novērtējuši to ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem un to, cik ievainojama var kļūt demokrātija, tā apaļā galda diskusijā Latvijas Nacionālajā bibliotēka par demokrātiju digitālajā laikmetā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Atklājot diskusiju, Francijas pirmā amatpersona uzsvēra, ka patlaban mēs dzīvojam pavisam citos apstākļos un arī demokrātija ir nonākusi citā ietekmes zonā. Makrons atzīmēja arī sociālo tīklu pozitīvos aspektus, piemēram, no tiem var iegūt informāciju, kas daudz veiksmīgāk palīdz noskaidrot sabiedrības noskaņojumu un uzzināt viedokļus, tomēr vienlaikus tas liek uzdot jautājumu par to, kāda ir demokrātijas cena.
Makrons pastāstīja, ka pirms desmit gadiem Francijas iedzīvotāji pārsvarā uzskatīja, ka demokrātija ir pastāvīgs process, kas nepārtraukti turpina pilnveidoties. Tāpat noritēja mēģinājumi panākt, lai demokrātija attīstītos dabiski, bez kāda apdraudējuma, iespējams, "sterilos apstākļos", kā tas notika pēc 1990.gada.
Turpinot runāt par sociālo tīklu ietekmi, pēc Francijas prezidenta paustā, viņam neliekot mieru tas, ka mūsdienās vēlēšanu process arvien vairāk ir atkarīgs no ārējiem faktoriem un ietekmes, tādēļ kiberdrošība ir viens no galvenajiem jautājumiem. Tāpat, Makrona ieskatā, ir jūtama arī citu valstu ietekme uz šiem procesiem.
Francijas prezidents uzsvēra, ka demokrātija ir vājāka tādos autoritāros režīmos kā Krievijā un Ķīnā, turpretim ASV labā spārna aktīvisti arī mēģina iejaukties un ietekmēt procesus. Makrons atzina, ka viņu nodarbina jautājums, kā nodrošināt drošas, brīvas un godīgas vēlēšanas, kas notiktu bez jebkāda veida ārējas iejaukšanās vai ietekmes.
Tāpat aktuāls ir jautājums par to, kā par plaša spektra jautājumiem tiek veidota sabiedriskā doma. Makrons atzina, ka Francijā mēģina panākt to, lai sabiedrībā valdītu vienprātība par kādu konkrētu jautājumu vai viedokli. Lai to izdarītu, patlaban tiek izmantoti tā dēvētie klasiskie un tradicionālie kanāli, kā arī sociālie mediji.
Ar klātesošajiem Makrons dalījās novērojumā, ka sabiedrības viedoklis ir dalīts, kā tas atšķiras sociālajos medijos no citiem kanāliem. Viņa ieskatā, tas norāda uz to, ka pieaug neuzticība tā sauktajiem klasiskajiem komunikācijas kanāliem.
Francijas prezidents pavēstīja, ka aptauju rezultāti rāda, ka uzticība šiem kanāliem, no kuriem mēs saņemam informāciju, ir kritusies un cilvēki ir atraduši citus veidus, kā iegūt nepieciešamo informāciju, vai tie būtu sociālie tīkli vai citi avoti. Pēc Makrona domām, tas padara demokrātisko sistēmu vājāku, jo ģeopolitisko propagandu vai ideoloģiju var izmantot, lai grautu tradicionālo informācijas kanālu uzticamību un efektivitāti. Tādējādi masveidā izplatot nepatiesas ziņas, sagrozītus vai falsificētus faktus, lai sabiedrībā radītu konkrētu izpratni, kas, iespējams, saņemot informāciju no uzticamiem un tradicionāliem kanāliem, nebūtu iespējams.
Tāpat Makrons atzina, ka tas ir sarežģīts jautājums, kā panākt, lai cilvēki uzticas informācijai, kas tiek izplatīta klasiskajos kanālos un kāda ir informācijas loma mūsdienās. Viņaprāt, žurnālistiem un politiķiem ir nopietni jādomā par šo jautājumu. Prezidents akcentēja, ka daudzi uzskata, ka informācija tiek izplatīta un saņemta, piemēram, draugu vidū vai sociālos tīklos, bet ne no žurnālistiem, nemaz nerunājot par politiķiem, kuru pasniegtajai informācijai cilvēki uzticas salīdzinoši maz.
Makrons retoriski jautāja, kas varētu būt trešā puse, kurai vajadzētu iesaistīties uzticamības atjaunošanā informācijai. Viņa ieskatā patlaban objektīvu apstākļu atspoguļošana demokrātiskā veidā ir ārkārtīgi nepieciešama, tomēr, viņš vaicāja, kurš garantēs, ka tā ir uzticama.
"Žurnālistiem ir vārda un izteiksmes brīvība, kas, ja tā var teikt, atrodas frontes pirmajās līnijās. Patlaban jebkura anonīma persona var nolīgt tā dēvēto troļļu fermu, izmantot informāciju tehnoloģijas, lai pilnībā grautu uzticamību kādai personai, sistēmai," sacīja Makrons.
Makrons uzsvēra, ka mums ir jādomā, kāda ir informācijas loma un tās statuss demokrātijā, kā panākt to, ka mēs vienādi izprotam, kas ir informācija demokrātiskā sabiedrībā. Francijas prezidents vēlreiz uzsvēra, ka tas ir sarežģīts jautājums, taču "absolūti svarīgs", kam nepieciešams risinājums, jo pretējā gadījumā nepatiesas ziņas kļūst par ierastu demokrātijas iezīmi.
"Patlaban vairs nav neitralitātes, objektivitātes vai faktu, ir viedokļi, kas intensīvi tiek izplatīti sociālajos tīklos, vai uzspiesti, arī tad, ja tie ir nepatiesi. Tādu taktiku piekopj politiskie oponenti, kas būtībā ir demokrātijas graušana," uzsvēra Makrons.
Noslēdzot uzrunu, Francijas prezidents uzsvēra, ka jāmeklē risinājumi, kā panākt to, ka informācija tiek pasniegta neitrālā veidā, lai pasargātu savus pilsoņus no šāda veida mēģinājumiem manipulēt ar informāciju.
