Pētījumā noskaidrota "sapņu darba vieta" Latvijā

FOTO: Rebeka Žeire / LETA

Katram strādājošajam noteikti ir kāds uzņēmums, uz kuru skatoties, var teikt - “Jā, šī ir tā vieta, kur kādreiz gribētu strādāt!” Augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmums “Amrop” veicis pētījumu, kurā apkopots, kurš darba devēja tēls sabiedrībā ir iemantojis labāko reputāciju.

Šogad pētījumā atklāts, ka par vislabāk novērtētajiem darba devējiem atzīti “Latvijas valsts meži”, “Latvenergo”, “Accenture”, “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Swedbank”.

Kopumā Latvijā ar savu darba devēju ir apmierināti 80% darba ņēmēju, un tikai katrs trešais (28%) pēdējā gada laikā meklējis jaunas darba iespējas.

Likumsakarīgi, ka šogad, domājot par darba devēju izvēli, darbiniekiem daudz svarīgāka kļuvusi iespēja strādāt attālināti, kā arī augusi darba devēja reputācijas nozīme.

Līdzās stabiliem valsts uzņēmumiem un lielākajam spēlētājam komercbanku sektorā, pirmo reizi vadošās pozīcijas Latvijas topā šogad ieņem tehnoloģiju uzņēmums “Accenture”.

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, bet šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā “LHV Pank” un “Tallink”.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām - “Swedbank” un SEB, kas iepriekšējos gados ieņēma pozīcijas TOP 5.

“Uzņēmumu darba devēja tēls spēlē arvien nozīmīgāku lomu kvalificētu darbinieku piesaistē.

21

Kvalificēti speciālisti un vadītāji arvien lielāku uzmanību pievērš tam, vai vadība viņu prasmes novērtē, vai darbs ceļ pašapziņu, vai ir iespējams ne tikai īstenot citu lēmumus, bet arī pieņemt pašam savējos, vai vērtību sistēma, kāda valda uzņēmumā, sakrīt ar paša vērtībām, kāda ir darba devēja reputācija un vai galu galā viņam pasaka paldies. Baltijas darba devēji par darbiniekiem konkurē ar citu nozaru un valstu uzņēmumiem. Baltijas valstīs darba devēja tēla jomā ir par maz pieredzes apmaiņas un labās prakses piemēru, lai veiksmīgi risinātu emigrācijas un demogrāfisko tendenču radīto saspīlējumu darba tirgū. Tāpēc, aktualizējot šo tematu, “Amrop” vēlas veicināt pozitīvas izmaiņas darba tirgū Baltijā. Ir nepieciešama paradigmas maiņa personāla vadības praksē, lai darba devēji pieņemtu, ka konkurē pret darbaspēka samazinājumu Latvijā kopumā, nevis viens ar otru,” uzsver “Amrop” vadošā partnere Latvijā Aiga Ārste – Avotiņa.

Apmierinātākie darba ņēmēji – Igaunijā

Baltijā apmierinātākie darba ņēmēji ir Igaunijā (kopumā 87% aptaujāto ir apmierināti ar savu darba devēju). Latvijā ar savu darba devēju apmierināti 80% darbinieku, savukārt Lietuvā ir vismazāk apmierinātie darbinieki Baltijas valstīs (70%).

Tomēr neapmierinātība ar savu darba devēju ne vienmēr mudinājusi meklēt jaunas karjeras iespējas – reālo darba meklētāju skaits visās trīs Baltijas valstīs ir vienāds, un pēdējā gada laikā jaunam darbam pieteikušies 28% Latvijas, 29% Lietuvas un 27% Igaunijas darba ņēmēju.

Kas ir svarīgi darba ņēmējiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?

Salīdzinot faktorus, kas nozīmīgi darba ņēmējiem Latvijā, Igaunijā, un Lietuvā, redzams, ka Latvijas darba ņēmēji Baltijā izceļas ar to, ka vissvarīgākās ir darba devēja piedāvātās karjeras izaugsmes iespējas (nozīmīgi 86% aptaujāto Latvijā pret 77% Lietuvā un 73% Igaunijā), kā arī tas, ka darba devējs saistās ar augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem (nozīmīgi 91% aptaujāto Latvijā pret 95% Lietuvā un 90% Igaunijā).

Savukārt kā mazāk nozīmīgas, salīdzinot ar kaimiņvalstīs strādājošajiem, Latvijas darba ņēmēji novērtē darba devēju rūpes par apkārtējo vidi (nozīmīgi 75% aptaujāto Latvijā pret 80% Lietuvā un 82% Igaunijā).

Lietuvas darba ņēmējiem ir svarīgs labs iekšējais klimats uzņēmumā (nozīmīgi 50% aptaujāto Lietuvā pret 42% Latvijā un 45% Igaunijā). Tāpat lietuviešu darba ņēmējiem svarīgi, lai darba devējs piedāvā sociālās, sporta un komandas saliedēšanas aktivitātes un attālinātā darba iespējas (nozīmīgi 75% aptaujāto Lietuvā pret 62% Latvijā un 72% Igaunijā). Savukārt mazāk nozīmīgs faktors Lietuvas darba ņēmējiem ir tas, cik saistoša, interesanta darbam ir pati nozare (svarīgi 52% aptaujāto Lietuvā, 63% aptaujāto Latvijā un 63% aptaujāto Igaunijā).

Igaunijā darba ņēmējiem salīdzinoši svarīgāks ir prestižs (nozīmīgi 64% aptaujāto Igaunijas, 59% aptaujāto Latvijas un 62% aptaujāto Lietuvas darba ņēmēju vidū). Tāpat igauņu darba ņēmējiem ir svarīgāk, lai darba vieta izskatās labi nākotnes karjeras plānu kontekstā (svarīgi 79% aptaujāto Igaunijas, 76% Latvijas un 72% Lietuvas darba ņēmēju).

Svarīgākas kļūst attālināta darba iespējas

Būtiskas izmaiņas darba devēja izvēles faktoros piedzīvojis tāds aspekts kā starptautiskas karjeras iespējas. No 2014. gada šā faktora nozīme ir būtiski mazinājusies (svarīga 62% aptaujāto 2014. gadā pret 48% aptaujāto 2020.gadā).

Šī lielā mērā ir pozitīva tendence, jo norāda uz spēcīgām vietējo uzņēmumu pozīcijām, kas tiek uzlūkoti kā laba karjeras veidošanas platforma, tādējādi mazinot vēlmi attīstīt karjeru uzņēmumos ārpus Latvijas.

Tāpat darba ņēmēji Baltijā novērtē to, ka karjera vietējos uzņēmumos bieži nodrošina straujākas izaugsmes iespējas un plašāku atbildību loku.

Vēl, salīdzinot ar 2014. gadu, būtiski augusi attālinātā darba iespēju nozīme. Šogad to kā būtisku faktoru atzīmējuši 57% aptaujāto, turpretī 2014. gadā – 37%. Tāpat darba ņēmējiem arvien svarīgāka kļūst darba pienākumu un atbildību dažādošana (2014.gadā svarīga 80% aptaujāto, 2020. gadā svarīga 91% aptaujāto) un darba drošības jautājumi (2014. gadā svarīgi 79% aptaujāto, 2020.gadā svarīgi 89% aptaujāto).

Kopumā no 2014. gada augusi arī darbinieku vēlme, lai darba devējs nodrošinātu dažādas sociālās, komandas saliedēšanas un sporta aktivitātes (2014.gadā svarīgi 45% aptaujāto, 2020.gadā svarīgi 62% aptaujāto). Tāpat darbiniekiem svarīgāka kļuvusi darba devēja vērtību atbilstība personiskajām vērtībām (2014.gadā būtiski 83% aptaujāto pret 90% aptaujāto 2020.gadā).

Pieaug darba devēja reputācijas nozīme: 2014. gadā to kā būtisku faktoru norādījuši 77% aptaujāto, šogad – jau 86%. Īpaši izceļams aspekts, kas kļūst arvien svarīgāks darba ņēmēju vidū, ir darba devēju rūpes par apkārtējās vides jautājumiem. Ja 2014. gadā tas bija svarīgi 67% aptaujāto, tad šogad 75% aptaujāto.

Šāda veida pētījumu personāla atlases uzņēmumus “Amrop” sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu “Factum” īsteno trešo reizi. Iepriekš šāds pētījums veikts 2014. un 2017. gadā. Pētījumā noskaidroti dati par 200 lielāko Baltijas uzņēmumu un viņu konkurentu darba devēja tēlu.

Pētījuma dati atklāj Baltijas darba ņēmēju viedokli par nozīmīgākajiem faktoriem darba devēja izvēlē, kā arī piedāvā darba devēju topu, kas veidots pēc NPS (Net Promoter Score) metodoloģijas un balstīts respondentu atbildēs par to, vai viņi būtu gatavi rekomendēt konkrēto darba vietu saviem draugiem, radiem vai paziņām.

Kopējais respondentu skaits šogad veiktajā pētījumā ir 5095 respondentu visās trīs Baltijas valstīs un ietver aptaujātos gan no ierindas darbinieku un studentu, gan uzņēmumu vadītāju un valdes locekļu vidus.

Uz augšu
Back