Sniegs, ballītes un vīruss - kā Austrijas kūrorts kļuva par Covid-19 epicentru (6)

Pēdējo pārdesmit gadu garumā pasaules veselības politikas noteicēji jebkuros apstākļos ir atbalstījuši globālo tūrismu, aicinot paturēt atvērtas robežas pat pandēmijas laikā, raksta “The New York Times”.

Kad Ķīnā sākās koronavīrusa epidēmija, Pasaules veselības organizācija teju nekavējoties nāca klajā ar padomu: nevajag ierobežot ceļošanu. Taču tagad ir skaidrs, ka šim paziņojumam bija lielāks sakars ar politiku un ekonomiku nekā ar raizēm par sabiedrības veselību.

Medicīnas arhīvu dati, neskaitāmi zinātniski pētījumi un laikraksta aptaujātie vairāki desmiti ekspertu apstiprina to, ka neierobežotas ceļošanas atļaušana epidēmiju un pandēmiju laikā nekad nav bijusi pamatota ar zinātniski apstiprinātiem faktiem. Tas ir bijis politisks lēmums, kurš vēlāk pārtapis par veselības ekspertu padomu.

Laikā, kad pasaule saskārās ar jauno koronavīrusu, šis padoms bija kļuvis teju par ticību.

“Tā ir daļa no pasaules veselības reliģijas – ceļošanas un tirdzniecības ierobežojumi ir slikti,”

saka Džordžtaunas universitātes pasaules veselības tiesību profesors Lorenss Gostins, kurš ir līdzdarbojies Starptautisko veselības  aizsardzības noteikumu sastādīšanā.

Šīs reliģijas pamatus satricināja Covid-19. Pirms jaunā koronavīrusa pandēmijas daži pētījumi liecināja, ka ceļošanas ierobežojumi gan palēnināja, taču neapturēja tādu infekciju kā SARS un Ebolas vīrusa izplatību. Tomēr lielākā daļa šo pētījumu ir balstīti matemātiskos modeļos, nevis konkrētos, epidēmijas vietās ievāktos datos. Tādēļ arī joprojām nav saprasta ceļošanas ierobežojumu ietekme uz šīs nesenākās pandēmijas izplatīšanos.

Profesors Keidži Fukada, kurš bijis arī augstā amatā Pasaules veselības organizācijā, ir diezgan atklāts:

“Jebkurš godīgs zinātnieks, kam bijusi saskarsme ar epidēmijām, atbildēs: “Mēs nezinām.””

Mums joprojām pietrūkst statistikas datos un zinātniskos pētījumos balstītu liecību par to, kā pandēmijas ierobežošanā palīdz ceļošanas ierobežojumi un kuri no tiem ir visiedarbīgākie. Tie eksperti, kas gada sākumā aizstāvēja atvērtas robežas, tagad saka, ka valstīm attiecībā uz ceļošanu būtu jāievēro saprātīgi nosacījumi. Pasaules veselības organizācija aicina uz pakāpenisku robežu atvēršanu, katrai valstij apsverot savus riskus.

Tomēr ir skaidrs, ka pasaules veselības politika, it īpaši attiecībā uz ceļošanu, ir neadekvāta, raksta “The New York Times”. It īpaši, ja paturam prātā, ka lēto aviolīniju darbības rezultātā kopš 2005. gada par 80% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vismaz reizi gadā dodas ceļojumā ar lidmašīnu.

Išglas kūrorts ir tikai viens no šīs jaunās realitātes upuriem.

20. gadsimta beigās Išgla bija neliels Austrijas ciemats Alpu ielejā Itālijas pierobežā. Pateicoties pēdējo pārdesmit gadu tūrisma uzplaukumam, ko būtiski sekmējis lēto aviolīniju uzvaras gājiens, Išgla ir kļuvusi par vienu no vispopulārākajiem slēpošanas kūrortiem Austrijas Alpos. Tagad tās apkaimē jau ir pieci lidlauki, un ik gadu tur ierodas aptuveni 300 000 tūristu no 36 pasaules valstīm. 

Kā jau katru gadu martā, arī šogad Anete Gartena, jauniešu tenisa skolas vadītāja no Hamburgas, ieradās atpūsties un paslēpot Išglā. Par spīti tam, ka jau vairākas nedēļas pienāca satraucošas ziņas no Itālijas ziemeļiem, kur bija sākusies masveida inficēšanās ar jauno koronavīrusu, Išgla bija tūristu pārpilna. Anete atceras, ka viņas priekšnieks pirms atvaļinājuma brīdinājis, lai tikai viņa neatvedot no Austrijas vīrusu, – toreiz tas viņai izsaucis vien smaidu.

“Mēs taču braucām uz kalniem, kur taisījāmies uzturēties svaigā gaisā. Kas gan slikts varētu notikt,”

viņa atceras savas tālaika pārdomas.

Anete stāsta, ka parasti nemēdz doties uz Išglas izklaides vietām, taču 5. marta vakarā kopā ar ģimeni un draugiem nolēmusi nosvinēt savu dzimšanas dienu vienā no populārākajiem Išglas apres-ski krodziņiem - “Kitzloch”. Kad viņi tur ieradās, bārs bija pārpildīts un deju grīda pilna. Anete atceras, ka krodziņā bija tveicīgi un mitri.

Pēc atgriešanās Vācijā koronavīruss tika konstatēts visai Gartenu ģimenei. Anetes vīrs nonāca slimnīcā.

Tas bija 5. marts - diena, kad Islande brīdināja savus pilsoņus atturēties no braucieniem uz Išglu un citiem Austrijas kūrortiem, jo teju 20 cilvēkiem pēc atgriešanās no šī Alpu kūrorta bija pozitīvs Covid-19 tests.

Vēl pāris dienas vēlāk “Kitzloch” bārmenis kļuva par pirmo Covid-19 slimnieku Išglā,

taču vietējās varasiestādes mierināja kūrorta viesus, ka viss ir kārtībā. “No medicīnas viedokļa koronavīrusa pārnešana no bārmeņa uz bāra apmeklētājiem ir praktiski neiespējama,” savā paziņojumā rakstīja vietējais ārsts. “Kitzloch” telpas tika dezinficētas, un krodziņš atkal atvērts.

Dienu vēlāk pozitīvi Covid-19 testa rezultāti bija visam apkalpojošajam personālam.

Šajā brīdī Eiropa sāka apjaust situācijas nopietnību. Itālija slēdza robežas, Austrija vēl nespēja izšķirties par savu reakciju.

“Kitzloch” bija slēgts, taču pārējās Išglas izklaides iestādes, veikali un citas publiskās vietas turpināja strādāt par spīti satraucošajām ziņām no visas Eiropas.

Visbeidzot provinces vadītājs Ginters Platers paziņoja, ka ziemas sezona tiks priekšlaicīgi pārtraukta – nākamajā sestdienā plānotie 150 000 jaunu atpūtnieku provincē netiks ielaisti. Pēc Platera aplēsēm tas nozīmēja, ka provinces budžetā neienāks aptuveni pusotrs miljards eiro.

Platers uzsver, ka tajā brīdī nebija nekādu norāžu un rekomendāciju ne no Pasaules veselības organizācijas, ne Koha institūta Vācijā. Viņam bijusi sajūta, ka viņa rīcība ir “pāragra un pārspīlēta”.

Vīnes advokāts Peters Kolba, kurš vairāku toreizējo atpūtnieku vārdā ir cēlis prasību pret Austrijas valdību, norāda, ka kūrorts un visa ieleja bija jāslēdz jau nedēļu agrāk, kad tika konstatēti pirmie ar Išglu saistītie inficēšanās gadījumi.

Kūrorts nav ticis slēgts tikai tāpēc, ka ierēdņi ir bijuši ieinteresēti tūristu plūsmas saglabāšanā.

“Ziemas sezonā dārga ir katra diena, it īpaši Išglā, kur cilvēki tērē daudz naudas, “ viņš saka.

Līdzko tika pieņemts lēmums par kūrorta slēgšanu, vietējie ierēdņi ātri izstrādāja rīcības plānu – ārvalstu tūristiem Išgla jāatstāj, vietējiem un sezonas strādniekiem jādodas karantīnā. Taču vēl pirms šā plāna izziņošanas Austrijas kanclers televīzijas uzrunā negaidīti paziņoja par izolācijas pasākumu ieviešanu valstī. Išglā sākās haoss. Vairāki toreizējie atpūtnieki sarunā ar “New York Times” atceras, kā veikalnieki steigšus slēguši ciet veikalus, pacēlājus apkalpojošais personāls dienas vidū vienkārši pametis savas darba vietas, un stundas laikā ielejas ciematu ielas bijušas tukšas.

Toties uz ielejas galvenā ceļa veidojās sastrēgums. Policija no daudziem aizbraucošajiem tūristiem nespēja savākt informāciju par viņu kontaktpersonām, tādējādi infekcija nonāca to mītnes valstīs.

Pēc inficēšanās ar koronavīrusu Išglā, Sanktantonā un citos ielejas kūrortos nomira 27 tūristi. Saskaņā ar Austrijas sabiedriskā medija ORF datiem ar koronavīrusu valstī inficējās vairāk nekā 11 000 Eiropas iedzīvotāju, lielākā daļa no tiem kalnu kūrortos.

Kopumā tiek lēsts, ka tūkstošiem atpūtnieku nogādāja vīrusu no Austrijas kūrortiem uz vairāk nekā 40 valstīm piecos kontinentos. Ar Austriju ir saistīti pirmie saslimšanas gadījumi Islandē, savukārt Norvēģijā ar Austrijas kūrortiem tiek saistīta aptuveni puse no visiem martā reģistrētajiem inficēšanās gadījumiem.